Likās, ka Tomass Hendriks Ilvess (centrā) sarokodamies un apkampdamies pazīst puskrogu, un tas liecina, ka, apņemdams Salacgrīvas valdzinošo daiļavu Ievu (no kreisās), drīz būs ticies ar tikpat daudz latviešiem kā Vējonis.
Likās, ka Tomass Hendriks Ilvess (centrā) sarokodamies un apkampdamies pazīst puskrogu, un tas liecina, ka, apņemdams Salacgrīvas valdzinošo daiļavu Ievu (no kreisās), drīz būs ticies ar tikpat daudz latviešiem kā Vējonis.
Foto – LETA

Dīdžejs izpriecu vietā iepeldēja cēli kā kuģis. Lai atļauts uzspodrināt banalitāti – cienīgi kā apgabala šerifs. Kā ķinītī spriedzes kāpinājumā pārstāj čaukstināt konfekšpapīrus, tā krogā norimās dzērienu guldzināšana. Kadriorgas pilskungs nesa pelēku strīpiņas raksta žaketi, vesti un bija bez tauriņa. Ieva sarafānā vakaram bija izvēlējusies melno toni. Likās, ka igauņu prezidents sarokodamies un apkampdamies pazīst puskrogu, un tas liecina, ka, apņemdams Salacgrīvas valdzinošo daiļavu, drīz būs ticies ar tikpat daudz latviešiem kā Vējonis. 2

Patiesībā bija tā. Pārcelsimies atpakaļ aiz dīķa uz ASV, Back to the Sixties, kad mazais melomaniaks Tomasiņš, kam vēl nedīga ūsas, pieplaka ar ausi pie tranzistoru radio, kur dienām dreijāja tīneidžera mīļākos avangarda gabalus. Tas bija laiks, kad saksofonists pūzdams locījās līdz zemei, ģitāras vibrēja un žēli raudāja, harmonijs gaudoja līdzi un, ja nebūtu bundzinieka, amerikāņu nācija nepavilktos kā psihi uz rock’n’roll, bet paliktu pie bugivugi. Toreiz gabali nebij garāki par divi minūtēm, jo rokenrols nav tūļām un mūzikas tranzistorā bija tik bezgala daudz, ka “The New Seekers” steidza sacerēt gabalu pēc gabala, lai “The Beach­boys” viņus nepārspētu ar lielāko grāvēju, kāds jebkad skanējis Rietumu pasaulē. Pat pieņemot, ka brežņevlaikā “West” zelta racēju kroga vietā izvietojās PSRS ģeologu ēdnīca – iedomājieties, kas notiktu, ja uzrastos zēniņš Tomass ar pārnēsājamo tranzistoru un palaistu skaņu celiņu apm. 100 soļu no Stabu ielas stūra mājas! Ja stilīgais igaunis neieķēpātos darīšanās ar čeku, tad skolotāju istabā dirkšķis melomānu ne pa jokam purinātu!

Īsā uzrunā Ilvess sveica iesilušo publiku un stāstīja, ka nospēlēs ne tos nodreijātākos gabalus no sev nozīmīgā 60. – 70. gadu ansambļu repertuāra. Latviski sacīja: es mīlu Latviju (aplausi), es mīlu Ievu (ovācija). Pēdējā atzīšanās dziļi aizskāra slēptākās klātesošo sieviešu sirds stīgas, un visas paslepen noraudāja par Ievas laimi. Tās nebija rūgtas skaudības asaras, bet patiess lepnums par mūsmāsiņu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Svari – Audi, vērsis – Volvo. Kāda automašīna piemērota tavas zodiaka zīmes pārstāvjiem?
Krimināls
Kāds sods var draudēt autovadītājam, kurš, iespējams, izraisīja traģisku sadursmi uz Ventspils šosejas?
Kokteilis
8 bērna uzvedības pazīmes, kas norāda, ka jūsu bērns ir apveltīts ar ģenialitāti
Lasīt citas ziņas

Elektrība no Ķeguma pieplūda, dīdžejs uz atskaņotāja izvēlējās mistru no tālaika deju un koncertzāļu grāvējiem. Dziesma pēc dziesmas no tranzistorradio juras laikmeta paaugstināja temperatūru, bet nenogurdināmie, pilošie dejotāji likās gatavi aulekšot ar dj Toomas līdz rītausmai. Deju grīdu igaunis aizdedzināja ar Plastic Bertrand “Ca Plane Pour Moi”. Sirdsdāma Ieva bija aizrautīgākā dejotāja ugunīgajos ritmos, bet pie liriskiem gabaliem rokrokā saķērās ar draudzenītēm, kā Salacgrīvas priedes zarzaros šūpojas vējā. Pēc uzstāšanās T. H. Ilvess tūkstoškārt sniedza autogrāfus uz mīļāko dziesmu izlases kompaktdiska vāka. Vai kaimiņu prezidents turpmāk būs Rīgas ballīšu karalis dj Toomas? Vai franču krogā viesosies un uzstāsies msjē Sarkozī apburošā dzīvesbiedre Karla Bruni? Ekskluzīvi apraksti par slavenībām tikai “Latvijas Avīzē”!

*Atpakaļ sešdesmitajos – angļu val.

Patiesībā bija tā. Pārcelsimies atpakaļ aiz dīķa uz ASV, Back to the Sixties, kad mazais melomaniaks Tomasiņš, kam vēl nedīga ūsas, pieplaka ar ausi pie tranzistoru radio, kur dienām dreijāja tīneidžera mīļākos avangarda gabalus. Tas bija laiks, kad saksofonists pūzdams locījās līdz zemei, ģitāras vibrēja un žēli raudāja, harmonijs gaudoja līdzi un, ja nebūtu bundzinieka, amerikāņu nācija nepavilktos kā psihi uz rock’n’roll, bet paliktu pie bugivugi. Toreiz gabali nebij garāki par divi minūtēm, jo rokenrols nav tūļām un mūzikas tranzistorā bija tik bezgala daudz, ka “The New Seekers” steidza sacerēt gabalu pēc gabala, lai “The Beach­boys” viņus nepārspētu ar lielāko grāvēju, kāds jebkad skanējis Rietumu pasaulē. Pat pieņemot, ka brežņevlaikā “West” zelta racēju kroga vietā izvietojās PSRS ģeologu ēdnīca – iedomājieties, kas notiktu, ja uzrastos zēniņš Tomass ar pārnēsājamo tranzistoru un palaistu skaņu celiņu apm. 100 soļu no Stabu ielas stūra mājas! Ja stilīgais igaunis neieķēpātos darīšanās ar čeku, tad skolotāju istabā dirkšķis melomānu ne pa jokam purinātu!
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.