Babris: Ādamsons neilgi pirms “Banka Baltija” krimināllietas centās pierādīt, ka Lavents ir godīgākais cilvēks 28
Es Jāni Ādamsonu atceros no tiem laikiem, kad viņš bija ministrs, mums ar viņu kā iekšlietu ministru, bija diezgan pamatīga saķeršanās,” RīgaTV 24 raidījumā “Kārtības rullis” atceras AS “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs, bijušais SAB darbinieks Arnolds Babris.
“Toreiz Ādamsons centās pierādīt, ka Aleksandrs Lavents ir godīgākais cilvēks. Tas bija neilgi pirms krimināllietas uzsākšanu par Banka Baltija,” viņš stāsta.
Babris min, ka varbūt Ādamsonam kāds ir draudējis, varbūt viņam tikai tā šķita, to neviens nezina.
“Man ir priekšlikums – ir procesa virzītājs, viņam pēc kāda laika ir jāpiestāda pierādījumi, viss, ko mēs tagad diskutēsim, tas viss ir pieņēmums, mēs varam izķidāt tādas tēmas, kā kas ir valsts noslēpums, kas ir spiegošana, bet, ko izmeklētājs piestādīs, tas arī būs,” bijušais SAB darbinieks uzskata.
Viņš skaidro, ka spiegošana ir klasificētas informācijas izpaušana varbūt stulbības vai muļķības dēļ, bet tik pat labi tā var būt mērķtiecīga darbība. Informācija nepieciešama, lai nedraudzīga valsts iegūtu slepenas ziņas par politisko, ekonomisko, militāro virtuvi.
“Lielākā daļa informācijas tiek saņemta ar oficiālu mediju palīdzību, radioizlūkošana ļoti pamatīgi tiek izmantota, arī globālās noklausīšanās iekārtas un attiecīgi ir tās šaurās vietas, ko vajag noklāt ar aģentūras darbu,” viņš skaidro.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S).
Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.
Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Kā novēroja aģentūra LETA, tiesa ierosinājumu par Ādamsona apcietinājuma piemērošanu skatīja aptuveni divas stundas. Ādamsonu uz un no tiesas zāles konvojēja trīs Valsts drošības dienesta (VDD) darbinieki maskās.
Ādamsons aģentūrai LETA komentārus nesniedza. Tāpat komentārus nesniedza Ādamsona advokāts.
VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā apcietinājums bez deputāta piemērots vēl kādai personai.
VDD arī informēja, ka kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.
Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis lielu daudzumu datu nesēju un dokumentu, un ir sākta iegūto materiālu analīze.
Abām personām piemērots aizdomās turētā statuss.
Izmeklēšana šajā lietā turpinās un VDD sniegs papildu informāciju par tās gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.
Likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziegumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziegumu, netraucēs vai neizvairīsies no izmeklēšanas.
Jau ziņots, ka Saeimas vairākums ceturtdienas rītā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.
Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim vien paziņojis, ka dienests ceturtdien veicis neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu.
Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
