Ažūrs un ļaužu burzma. Durvis apmeklētājiem vēris atjaunotais Āgenskalna tirgus 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Skaista kā pils,” tā par atjaunoto Āgenskalna tirgus vēsturisko ēku saka viena no tirgotājām. 1893. gadā celtā arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētā Āgenskalna tirgus ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un unikāls 20. gadsimta sākuma racionālā jūgendstila paraugs, kas pēc četru gadu atjaunošanas nule kā atdzimis jaunā izskatā.
Tā pirmajā stāvā, kā jau ierasts, notiek tirgošanās, kur pircējus gaida vietējie pārtikas ražotāji – “Lāči”, “Straupes piens”, “Grauda spēks” un citi. Tāpat ir pieejama mājražotāju produkcija. Mājražotāji atjaunotajā ēkā tiekot gaidīti jo īpaši.
Otrais stāvs atvēlēts sabiedriskajai ēdināšanai un citiem pakalpojumiem. Te darbojas gan publisks grāmatu apmaiņas punkts, gan izglītības un jaunrades centrs “Jauniešu stacija”, kā arī plānoti dažādi izglītojoši pasākumi.
Interesanti, ka tirgū izveidota koprades jeb atvērtā virtuve, kur norisināsies meistarklases par veselīgu uzturu.
Atjaunošanas darbi veikti arī pagrabstāvā, kur atvēlētas telpas nomniekiem. Āgenskalna tirgus apsaimniekotāja SIA “Kalnciema iela” valdes loceklis Kārlis Dambergs atzīmē, ka gandarījums būs tad, kad tiks paveikti visi darbi, jo vēl jāierīko lifts un jāsakārto pagrabstāva telpas.
Vaicāts, cik lielas ir tirgū ieguldītās investīcijas, K. Dambergs izteica cerību, ka tās nepārsniegs piecus miljonus eiro. Pilnīgi precīzas izmaksas gan būšot zināmas gada beigās. Projekts īstenots sadarbībā ar Rīgas domi. Dambergs izsaka atzinību sadarbības partneriem – “Schwenk Latvija”, “Swedbank” un “Hammerite”, kas devuši lielu artavu ēkas atdzimšanā.
Greznās lustras – katra ar svaru virs 100 kg – Dambergs saņēmis dāvinājumā no autoindustrijā strādājošiem draugiem, pēc ilgāka noliktavā pavadīta laika tās ieguvušas jaunu dzīvi un tagad rotā vēsturiskā paviljona griestus. Jāsaka, ka milzīgās lustras dod īpašu šarmu atjaunotajai ēkai.
Arhitekte Liene Griezīte ir gandarīta, ka beidzot vēsturiskā ēka ir atgriezta pilsētvidē. Tās atjaunošanas sākumposms bijis sarežģīts, jo bija jāizprot, kāda būs ēkas tālākā komerciālā funkcija. Nācies izpētīt, kā darbojas citi Eiropas tirgi un kāda ir to loma iedzīvotāju ikdienā.
Ēkas atjaunošana nav bijusi vienkārša, jo sākotnēji ēkas stāvoklis bija novērtēts kā kritisks. “Soli pa solim vienkārši tīrot telpas un attīrot izbūvētos uzslāņojumus, izvērtējām, ko varam saglabāt un kas noteikti jāmaina. Nevēlējāmies izveidot noslīpētu mūsdienu dizaina telpu, bet radīt platformu tirgus burzmai vēsturiskā vidē,” skaidro arhitekte.
Atjaunojot paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības, kas runā pašas par sevi.
Par atjaunoto paviljonu priecājas arī tirgotāji. Beziepakojuma veikala “Zaļais kalns” vadītāja Elīna Veide atzīst, ka tirgū ir ļoti laba atmosfēra un viņa cer, ka būs vairāk pircēju. “Zaļais kalns” piedzīvojis jurģus, uz tirgu pārceļoties no netālu esošajām telpām. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija jūtams pircēju plūsmas samazinājums, bet tagad ir cerība, ka atrašanās tirgū dos jaunas iespējas.
Arī pircēji ir priecīgi par Āgenskalna tirgus atvēršanu. Tirgū sastaptā Zenta uzsver: “Sen jau bija laiks to māju sakārtot! Lai tirgus saimniekiem prasmīga saimniekošana!”
