Azerbaidžānas Republikas Ārlietu ministrijas paziņojums 22
Mūsdienās centieni panākt ilgstošu mieru starp Azerbaidžānu un Armēniju ir kļuvuši par Armēnijas apzinātas spriedzes un revanšisma politikas ķīlnieku un saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, ziņo Azerbaidžānas Republika Ārlietu ministrija.
Neskatoties uz pirmo neveiksmi 2022. gada decembrī, Armēnija atkal mēģina izmantot ANO Drošības padomes politisko, militāro un informatīvo manipulāciju kampaņu.
Turklāt Armēnija ir valsts, kas gandrīz 30 gadus bija nekaunīgi ignorējusi četras 1993. gada rezolūcijas un virkni Drošības padomes prezidenta paziņojumu, pieprasot pilnīgu un tūlītēju okupācijas spēku izvešanu no Azerbaidžānas teritorijas.
Armēnijas aicinājums Drošības padomē ar nepamatotām apsūdzībām par “humānā stāvokļa pasliktināšanos” un “nepārtrauktu blokādi” reģionā atkal ir iesniegts laikā, kad pati Armēnija apzināti un tīši kavē visus ar starptautisko partneru starpniecību veiktos centienus, lai rastu līdzsvarotu, tiesiski pamatotu un saprātīgu risinājumu.
Kā zināms, Armēnijas vērienīgā Lačinas ceļa ļaunprātīgā izmantošana beidzamajos trīs gados radīja nepieciešamību Azerbaidžānai veikt leģitīmu un likumīgu darbību, lai izveidotu robežkontroles punktu un nodrošinātu drošību un kārtību uz robežas. Kamēr Armēnija mēģināja attēlot šos centienus kā “blokādi” un lūdza Starptautisko tiesu (ICJ) izdot rīkojumu par kontrolpunkta noņemšanu, ICJ savā 6.jūlija rīkojumā šo lūgumu vienbalsīgi noraidīja.
Armēnija nesamierinājās ar realitāti, ka tai tika liegts nodrošināt un uzturēt tās nepilnīgi izvestos bruņotos spēkus Azerbaidžānas teritorijā, kā arī nelikumīgi iegūt Azerbaidžānas dabas resursus.
Tādēļ Armēnija ir sākusi propagandas kampaņu visā pasaulē, noteikusi virkni militāru un citu šķēršļu robežkontroles punkta normālai darbībai, kā arī citu maršrutu, piemēram, Aghdama-Khankendi ceļa izmantošanai preču piegādei uz Azerbaidžānas Garabagas reģionu.
Nesen, pēc intensīvām konsultācijām un diplomātijas centieniem, beidzot tika panākta vienošanās par humānās palīdzības kravu piegādi Garabagas reģionam pa dažādiem maršrutiem, kā arī tika organizēta tikšanās starp Azerbaidžānas īpašo pārstāvi un vietējo pašvaldību pārstāvjiem.
Pirmkārt, bija jānoņem betona bloki un visas citas fiziskās barjeras, ko Armēnijas puse uzlikusi Aghdama-Khankendi ceļam, lai Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC) varētu piegādāt humānās palīdzības kravu vietējo iedzīvotāju vajadzībām.
Otrkārt, tika panākta vienošanās, lai Azerbaidžānas pārstāvis un vietējie Armēnijas iedzīvotāju pārstāvji varētu tikties Jevlakā.
Diemžēl 2023. gada 5. augustā Armēnija ar savu nelikumīgi uzstādīto marionešu režīmu pēdējā brīdī atkāpās no abiem līgumiem, ieviešot politiski motivētus un prettiesiskus priekšnoteikumus.
Citiem vārdiem sakot, tas, ko Armēnija ciniski meklē no starptautiskās sabiedrības kopumā un jo īpaši no ANO Drošības padomes, pirms dažām dienām patiešām bija sasniedzams partneru, tostarp Drošības padomes locekļu, aktīva atbalsta rezultātā. Tas nenotika tikai pašas Armēnijas noraidījuma dēļ.
Ja Armēnija un tai pakļautā nelegālā struktūra būtu ievērojusi vienošanos, situācija būtu atrisināta augusta sākumā, nodrošinot saprātīgu ietvaru humānās palīdzības kravu piegādei Garabagas reģiona iedzīvotājiem, kā arī atvieglojot maršrutus preču transportlīdzekļiem.
Tāpēc nav šaubu, ka, neraugoties uz Azerbaidžānas intensīvo sadarbību ar Krievijas Federāciju, ASV, Eiropas Savienību un ICRC, lai atrastu izeju no situācijas, Armēnija apzināti kavē diplomātiskos centienus.
Aicinājums Drošības padomei ir šīs kampaņas sastāvdaļa un nopietns trieciens iesaistīto dalībnieku, tostarp Drošības padomes locekļu, centieniem.
Papildus šim modelim pēdējo nedēļu laikā Armēnijas bruņotie spēki ir nelikumīgi dislocēti Azerbaidžānas teritorijā, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības, kā arī Armēnijas saistības saskaņā ar Azerbaidžānas un Krievijas Federācijas līderu trīspusējā paziņojuma 4. punktu. un Armēnija 2020. gada 10. novembrī ir pastiprinājusi militāri inženiertehniskos darbus un citus militāros spēkus.
Īpašas bažas rada Azerbaidžānas suverēnā teritorijā nelikumīgi izvietotā radioelektroniskās kara tehnika. Ne tikai “Azerbaijani Airlines” civilās lidmašīnas, bet arī ārvalstu lidmašīnas pēdējo nedēļu laikā ir pakļautas radioelektroniskiem traucējumiem, radot nopietnu risku to drošībai.
Paralēli nelegālajai militāro spēku palielināšanai un aktivitātēm Azerbaidžānas suverēnā teritorijā, kur uz laiku ir dislocēts Krievijas miera uzturēšanas kontingents, pēdējās dienās novērota arī plaša ieroču un cita militārā aprīkojuma un personāla uzkrāšanās uz valsts robežas.
Iepriekš minētais pilnībā atgādina modeli, kas Armēnijai bija raksturīgs gandrīz 30 gadus līdz 2020. gada septembrim, imitējot sarunas un pēdējā brīdī izbēgot no iepriekš uzņemtajām saistībām, lai veiktu politiskas, militāras un citas provokācijas katrā sarunu posmā un atturētos no konkrētu lēmumu pieņemšanas.
Turklāt šāda Armēnijas rīcība liecina par to, ka tā nav pārtraukusi savas teritoriālās pretenzijas pret Azerbaidžānu un tās runas par Azerbaidžānas teritoriālo vienotību ir pretrunā ar darbiem.
Pēc 2020. gada kara Azerbaidžāna piedāvāja Armēnijai mieru, pamatojoties uz vienlīdzīgu un abpusēju abu pušu likumīgo interešu ievērošanu, savstarpēji atzīstot un cienot viena otras suverenitāti, teritoriālo integritāti un robežu neaizskaramību. Citā virzienā Azerbaidžāna īsteno Garabagas reģiona etnisko armēņu reintegrācijas politiku, garantējot visas tiesības un brīvības, kas paredzētas Azerbaidžānas konstitūcijā un visos attiecīgajos starptautiskajos cilvēktiesību mehānismos, kurus Azerbaidžāna ir parakstījusi. Tajā pašā laikā nav liegtas tiesības aizstāvēt savu suverenitāti un teritoriālo integritāti ar visiem leģitīmiem līdzekļiem, kas nodrošināti ANO Statūtos un citos universālajos starptautisko tiesību instrumentos.
Šajā kritiskajā situācijā saprātīga izpratne par esošajiem riskiem un adekvāta starptautiskās sabiedrības reakcija uz Armēnijas nekaunīgajām provokācijām ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, lai pārvarētu problēmas, ar kurām saskaras Armēnijas un Azerbaidžānas starpvalstu normalizācijas process un vietējo etnisko armēņu reintegrācija Azerbaidžānas politiskajā dzīvē.
Ir svarīgi nodrošināt, lai vēsturiskā iespēja panākt ilgstošu mieru netiek palaista garām.
