Azerbaidžānas armija pēc uzvaras nesenajā karā ieiet Lačinā, ko 30 gadus kontrolējusi Armēnija 12
Azerbaidžānas armija iegājusi Lačinā, kā arī atjaunojusi kontroli pār Susas un Zabuhas ciemiem, ko 30 gadus kontrolēja Armēnija, piektdien tviterī paziņojis Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.
“Apsveicu visus Lačinas iedzīvotājus un azerbaidžāņu tautu ar šiem svētkiem,” raksta Alijevs.
Caur Lačinu, Susu un Zabuhu iet tā dēvētais Lačinas koridors – vienīgais ceļš, kas savienoja Armēniju ar Kalnu Karabahu.
Saskaņā ar 2020.gada miera līgumu pēc Armēnijas un Azerbaidžānas kara kontroli pār Lačinas koridoru pārņēma tā sauktie Krievijas miera uzturētāji.
Erevāna un Baku vienojās par jauna ceļa būvi starp Armēniju un Kalnu Karabahu, apejot Lačinu, kas tiktu nodota Azerbaidžānas kontrolē.
Baku augustā paziņoja, ka pabeigusi sava ceļa posma būvi, tikmēr Armēnijas posms joprojām nav pabeigts.
Azerbaidžāna apsūdzēja Erevānu par apzinātu darbu kavēšanu.
Tomēr augusta sākumā armēņu kontrolētās Kalnu Karabaha iestādes paziņoja Lačinas, Susas un Zabuhas iedzīvotājiem par nepieciešamību evakuēties līdz 25.augustam, jo šīs apdzīvotās vietas pāriet Azerbaidžānas kontrolē.
Protestējot pret šo lēmumu, Lačinas iedzīvotāji uzsāka ceļa blokādi, taču akcija tika pārtraukta, kad Kalnu Karabahas iestādes apsolīja pārvietotajām personām finansiālo atbalstu.
Saskaņā ar Lačinas mēra sniegto informāciju pilsētā dzīvoja 50 armēņu ģimenes, kamēr 1989.gadā tās iedzīvotāju skaits gandrīz sasniedza 8000. Iedzīvotāju skaits strauji saruka, jo 1992.gadā azerbaidžāņi bija spiesti no armēņu ieņemtās pilsētas bēgt.
Abos ciematos kopumā līdz šim dzīvoja 70 armēņu ģimenes.
Armēnijas un Azerbaidžānas līderi jaunnedēļ apspriedīsies Briselē
Armēnijas un Azerbaidžānas līderi piekrituši nākamo trešdien tikties Briselē sarunās, kurās kā vidutājs būs Eiropas Savienība (ES), pavēstīja Armēnijas valdība.
“Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs tiksies Briselē 31.augustā,” pavēstīja Armēnijas valdības preses dienests.
Sanāksmē piedalīsies arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Augusta sākumā spriedze saasinājās atkal. Azerbaidžāna pavēstīja, ka zaudējusi vienu savu karavīru, bet Kalnu Karabahas armija apliecināja, ka divi tās karavīri krituši un vairāk nekā desmit ievainoti.
Kāds bija otrais karš Kalnu Karabahā?
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
