Azerbaidžāna turpina smagi ciest no mīnu draudiem 6
Katru gadu starptautiskā sabiedrība atzīmē 4. aprīli kā Starptautisko dienu uzmanības pievēršanai mīnu problemātikai un atmīnēšanai. Azerbaidžāna aicināja globālo sabiedrību veikt konsekventus pasākumus, lai cīnītos pret sauszemes mīnu draudiem, jo tā joprojām smagi cieš no šīs problēmas.
2020. gadā Azerbaidžāna pielika punktu Armēnijas okupācijai savās zemēs. Diemžēl gadu desmitiem ilgajā okupācijas periodā Azerbaidžānas pilsētas un ciemi tika nolīdzināti ar zemi, un Armēnija apzināti iznīcināja vēsturisko, kultūras un reliģisko mantojumu. Tomēr Armēnija neapstājās un, pēc sākotnējām aplēsēm, Azerbaidžānas zemēs izvietoja vairāk nekā 1,5 miljonus mīnu un sprāgstvielu. Armēnija izvietoja mīnas gar ceļiem aiz bijušās saskarsmes līnijas, kapsētās, dzīvojamajos rajonos, katru dienu palielinot mīnu sprādzienu upuru skaitu civiliedzīvotāju vidū.
Diemžēl Armēnija turpināja izvietot mīnas visā Azerbaidžānas teritorijā pēc konflikta beigām, izmantojot Lačinas koridoru. Teritorijās tika atklātas vairāk nekā 2700 kājnieku mīnas, kas 2021. gadā ražotas Armēnijā. Pēc pretterorisma pasākumiem 2023. gada septembrī tika atklāts, ka vairāk nekā 500 000 sauszemes mīnu tika izvietotas Azerbaidžānas teritorijās un gar šo teritoriju perimetru, kur uz laiku bija izvietots Krievijas miera uzturēšanas kontingents. Tas ir viens no pierādījumiem, kas parāda šo draudu mērogu.
Visā pēckonflikta periodā kopumā 356 azerbaidžāņi kļuva par sauszemes mīnu upuriem sprādzienos, kas notiek gandrīz katru dienu Armēnijas pastāvīgo mīnu draudu dēļ. Dzīvību zaudējuši 65 cilvēki, tostarp 50 civiliedzīvotāji un 15 militārpersonas.
Pēc 30 gadus ilgas Armēnijas organizētās izlaupīšanas un iznīcināšanas Azerbaidžāna veic vērienīgus restaurācijas un būvniecības darbus Karabahas un Austrumzangezūras reģionos. Tomēr šo teritoriju masveida piesārņojums nopietni kavē šo procesu, un pats galvenais, ka tas ietekmē simtiem tūkstošu valsts iekšienē pārvietoto personu neatņemamo tiesību īstenošanu atgriezties savās mājās droši un cienīgi. Ģimenes, kas gandrīz 30 gadus bija spiestas pamest savas mājas, joprojām nevar droši atgriezties, kamēr šīs raktuves nav iztīrītas. Arī dažādas starptautiskas organizācijas apstiprina šo realitāti. Ziņojumā, ko ANO Attīstības programma un ANO Pretmīnu dienests sniedza pēc Mīnu darbības novērtēšanas misijas Azerbaidžānā no 2020. gada 10. līdz 16. decembrim, teikts, ka “plaša un dārga atmīnēšana būs priekšnoteikums drošai teritorijas atjaunošanai, pārvietoto personu atgriešanai mājās un ilgtspējīgas dzīves nodrošināšanai. ”
Neraugoties uz Azerbaidžānas atkārtotiem aicinājumiem Armēnijai atklāt mīnēto apgabalu kartes, lai izbeigtu šos draudus, Armēnija ir noliegusi šādu karšu esamību ilgu laiku. Starptautiskās sabiedrības spiediena rezultātā ticamība sniegtajai informācijai, kas aptver vien nelielu daļu no mīnētājām teritorijām, bija tikai 25%. Vairāk nekā 55% pēdējo kājnieku mīnu starpgadījumu ir notikuši ārpus sniegtajā informācijā ietvertajām teritorijām.
Armēnijas uzvedība saistībā ar mīnu draudiem ir vēl viens trieciens pasākumiem, kas veikti, lai reģionā panāktu ilgtspējīgu mieru un uzticības veidošanos pēckonflikta periodā.
Tomēr Azerbaidžāna joprojām ir apņēmīga attiecībā uz šīs neatliekamās problēmas risināšanu. Azerbaidžāna, palielinot tās atmīnēšanas iestādes kapacitāti, ir guvusi ievērojamus panākumus sauszemes mīnu un nesprāgušās munīcijas piesārņojuma novēršanā. Mūsdienās atmīnēšanas darbi Azerbaidžānā tiek veikti, izmantojot vismodernākās un progresīvākās tehnoloģijas, kas pieejamas visā pasaulē. Notiek konsekvents darbs, lai palielinātu valsts nacionālo atmīnēšanas potenciālu, un pēdējo trīs gadu laikā spējas šajā virzienā ir ievērojami pieaugušas.
Jāatzīmē, ka vairāk nekā 90% atmīnēšanas darbību tiek finansētas no valsts līdzekļiem. Tikmēr Azerbaidžāna šajā jomā sadarbojas ar saviem ārvalstu partneriem. Diemžēl, ņemot vērā mīnu apdraudējuma mērogu, ārvalstu atbalsta apjoms joprojām ir ļoti zems.
Azerbaidžāna ir nepārtraukti demonstrējusi solidaritāti, daloties savā atmīnēšanas pieredzē ar citām mīnu skartajām valstīm, tādējādi veicinot starptautiskās sadarbības uzlabošanu humānās pretmīnu darbības jomā.
Lai palielinātu izpratni par kājnieku mīnu daudzpusīgo ietekmi un gūtu kolektīvu atbalstu mīnu mazināšanas pasākumiem, plānots rīkot 3. starptautisko konferenci par mīnu darbību – “Mīnu ietekmes uz vidi mazināšana: resursu mobilizācija drošai un zaļai nākotnei”, kas norisināsies no šī gada 30. līdz 31. maijam Zangilānā un Baku.
Azerbaidžāna uzskata, ka atmīnēšanas centieni ir tieši saistīti ar ilgtspējīgu un ilgstošu attīstību, ņemot vērā atmīnēto teritoriju milzīgo ietekmi uz tās iedzīvotāju labklājību un progresu un to nozīmi plašāka perspektīva valsts attīstībai. Tāpēc humānā atmīnēšana Azerbaidžānā ir oficiāli pasludināta par 18. nacionālo ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG).
Tā kā Azerbaidžāna risina savu atmīnēšanas problēmu, tā sniedz globālu ieguldījumu humānās atmīnēšanas procesā. Tā kā karu un mīnu sekas visā pasaulē pieaug, Azerbaidžāna ir ierosinājusi izveidot humāno atmīnēšanu kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 18. SDG.
