Azerbaidžānā atklāj Eiropai nozīmīgu Dienvidu gāzes koridoru 1
Azerbaidžānā otrdien svinīgi atklāts viens posms Dienvidu gāzes koridorā – pirmajā cauruļvadu kompleksā, pa kuru Kaspijas gāzi varēs transportēt uz Eiropu, nešķērsojot Krievijas teritoriju un tādējādi mazinot rietumvalstu enerģētisko atkarību no Maskavas.
“Ar šo projektu mēs zīmējam jaunu Eiropas enerģētisko karti,” paziņojis Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, atgriežot jaunā gāzesvada krānu Sangačalas terminālī, kur sākas visi eksporta cauruļvadi, pa kuriem Azerbaidžānas nafta un gāze nonāk pasaules tirgos.
35 miljardus eiro vērtais projekts sastāv no trim savstarpēji saistītiem cauruļvadiem, pa kuriem gāze no Šahdenizas-2 atradnēm caur Gruziju, Turciju, Grieķiju, Albāniju un pāri Adrijas jūrai plūdīs uz Itāliju.
Pa Dienvidkaukāza cauruļvadu gāze no Azerbaidžānas tiks transportēta uz Turciju, kur tā nonāks Transanatolijas dabasgāzes cauruļvadā (TANAP), ko paredzēts oficiāli atklāt jūnijā. Tālāk gāze pa Transadriijas cauruļvadu plūdīs uz Itālijas dienvidiem.
Paredzēts, ka no 2020.gada pa Dienvidu gāzes koridoru Eiropai tiks piegādāti 10 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā. Vēl sešus miljardus kubikmetru saņems Turcija.
Atklājot gāzesvadu, Alijevs izteicis gandarījumu par ASV, Lielbritānijas un Eiropas Savienības atbalstu šim projektam, kā arī par “ciešu reģionālo sadarbību starp Azerbaidžānu, Turciju un Gruziju”.
“Šai projektā ņemtas vērā gan gāzes piegādātāju, gan tranzītvalstu, gan patērētāju intereses,” uzsvēris Azerbaidžānas prezidents.
Kā norādījusi ASV valsts sekretāra palīga vietniece enerģētikas diplomātijas jautājumos Sandra Audkērka, ASV prezidents Donalds Tramps atbalstījis šo projektu, atzīstot, ka tas palīdzēs vairot Eiropas enerģētisko drošību.
“Eiropas Savienībai jāturpina diversificēt savu importa potenciālu, lai nodrošinātu savas enerģētiskās vajadzības nākotnē,” savukārt uzsvēris Gāzes eksportētājvalstu foruma ģenerālsekretārs Jurijs Sentjurins, atgādinot, ka šai projektā iesaistītas septiņas valstis un 11 kompānijas.
Kā ziņu aģentūrai AFP norādījis Baku bāzētā naftas pētījumu centra vadītājs Ilhams Šabans, Dienvidu gāzes koridors palīdzēs Azerbaidžānai, kas kopš 2007.gada tirgojusi gāzi tikai reģionālā mērogā, kļūt par svarīgu pasaules gāzes tirgus spēlētāju, desmit gadu laikā eksportējot kopumā 31 miljardu kubikmetru gāzes gadā.
Tikmēr daudzi cilvēktiesību aktīvisti kritizējuši šo projektu, norādot, ka rietumvalstis uzlūko Azerbaidžānu vienīgi kā sadarbības partneri enerģētikā, bet piever acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem šai valstī. Viņi arī pauduši pārliecību, ka jaunais gāzesvads tikai palīdzēs vairot Alijevu ģimenes bagātību.
“Azerbaidžānai būtu jādod savs ieguldījums ne tikai Eiropas enerģētiskajā drošībā, bet arī cilvēktiesību aizstāvības jomā,” uzsvēris pazīstamais aktīvists Anars Mamedli.
