Azerbaidžāna aicina pasaules sabiedrību sadoties rokās, lai apkarotu mīnu draudus 5
Tūlīt pēc savu teritoriju atbrīvošanas no Armēnijas okupācijas 2020. gadā Azerbaidžāna sāka vērienīgus restaurācijas un būvniecības darbus.
Tomēr šo teritoriju lielais piesārņojums nopietni kavē šo procesu. Diemžēl gadu desmitiem ilgušajā okupācijas periodā, spriežot pēc sākotnējām aplēsēm, Armēnija Azerbaidžānas zemēs bija izvietojusi vairāk nekā 1,5 miljonus mīnu un sprāgstvielu. Armēnija turpināja izvietot mīnas visā Azerbaidžānas teritorijā pat pēc konflikta beigām. Saskaņā ar jaunākajiem Azerbaidžānas valdības sniegtajiem datiem Azerbaidžānas teritorijās tika atklātas vairāk nekā 2700 Armēnijā 2021. gadā ražotas kājnieku mīnas.
Vissvarīgākais ir tas, ka šo teritoriju lielais piesārņojums ietekmē simtiem tūkstošu valsts iekšienē pārvietoto personu neatņemamo tiesību īstenošanu – drošībā un cienīgi atgriezties savās mājās. Dažādas starptautiskas organizācijas šo realitāti apstiprina. Ziņojumā, ko ANO Attīstības programma un ANO Pretmīnu dienests sniedza pēc Mīnu darbības novērtēšanas misijas Azerbaidžānā no 2020. gada 10. līdz 16. decembrim, teikts, ka “plaša un dārga atmīnēšana būs priekšnoteikums drošai atjaunošanai, lai iekšzemē pārvietotajām personām nodrošinātu drošu atgriešanos un ilgtspējīgu dzīvošanu.»
Neraugoties uz atkārtotiem aicinājumiem Armēnijai nodrošināt mīnēto apgabalu kartes, lai izbeigtu šos draudus, Armēnija ir noliegusi šādu karšu esamību ilgu laiku. Starptautiskās sabiedrības spiediena rezultātā sniegtās informācijas, kas aptver vien nelielu daļu no mīnētājām teritorijām, ticamība bija tikai 25%.
Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs uzrunā 2024.gada 30.-31.maijā Azerbaidžānā notikušās 3.starptautiskās konferences “Mīnu ietekmes uz vidi mazināšana: resursu mobilizācija drošai un zaļai nākotnei” dalībniekiem sacīja: “Mīnu upuru skaita pastāvīgā palielināšanās ir saistīta ar Armēnijas atteikšanos sniegt precīzas kartes par mīnām, ko tā izvietoja visā Azerbaidžānas teritorijā, un ar slazdu izvietošanu pie ceļiem, kapsētām un citiem civiliem objektiem, kas atrodas aiz Armēnijas bijušās saskarsmes līnijas.”
Konferences noslēgumā pieņemtā deklarācija nepārprotami aicina ANO dalībvalstis ievērot savas attiecīgās starptautiskās saistības, kas saistītas ar pretmīnu darbībām, tostarp informācijas apmaiņu par kājnieku mīnu atrašanās vietu.
Armēnijas uzvedība saistībā ar mīnu draudiem ir vēl viens trieciens pasākumiem, kas veikti ilgtspējīga miera un uzticības veidošanas virzienā reģionā pēckonflikta periodā.
Tomēr Azerbaidžāna joprojām ir apņēmīga attiecībā uz šīs neatliekamās problēmas risināšanu.
Mūsdienās atmīnēšanas darbi Azerbaidžānā tiek veikti, izmantojot vismodernākās un progresīvākās tehnoloģijas, kas pieejamas visā pasaulē. Notiek konsekvents darbs, lai palielinātu valsts nacionālo atmīnēšanas potenciālu, un republikas spējas pēdējo četru gadu laikā ir ievērojami paaugstinājušās šajā jomā.
Lieki piebilst, ka vairāk nekā 90% atmīnēšanas darbību tiek finansētas no valsts līdzekļiem. Tikmēr Azerbaidžāna produktīvi sadarbojas ar saviem ārvalstu partneriem šajā jomā. Diemžēl, ņemot vērā kopējo ainu, ārvalstu atbalsta apjoms joprojām ir viduvējs.
Azerbaidžāna uzskata, ka atmīnēšanas centieni ir tieši saistīti ar ne vien ilgu, bet arī ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā atmīnēto teritoriju milzīgo ietekmi uz tās iedzīvotāju labklājību un progresu, un to nozīmi plašākā perspektīvā valsts attīstībā. Veiksmīga atmīnēšana būs nozīmīgs solis bijušā konflikta seku likvidēšanā un veicinās reģiona stabilitāti un attīstību.
Azerbaidžāna, risinot savu atmīnēšanas problēmu, sniedz globālu ieguldījumu humānās atmīnēšanas procesā. Tā kā karu un mīnu draudu sekas visā pasaulē pieaug, Azerbaidžāna 2023. gada maijā uzsāka centienus iekļaut atmīnēšanu kā 18. ilgtspējīgas attīstības mērķi līdz 2030. gadam ANO darba kārtībā.
