Azartisks mīlas stāsts – “Pigmalions” 0
Valmieras Drāmas teātrī 20. decembrī pirmizrāde Džordža Bernarda Šova lugai “Pigmalions” Vara Braslas režijā. Profesora Higinsa lomā Tālivaldis Lasmanis, bet puķu pārdevējas Elīzas Dūlitlas – Elīna Hanzena.
Luga īru rakstniekam, dramaturgam, kritiķim un politiķim Džordžam Bernardam Šovam atnesa pasaules slavu, tas ir viens no viņa skandalozākajiem un asprātīgākajiem darbiem. Paradoksu un komisku notikumu pilns stāsts par vienkāršu puķu pārdevēju Elīzu Dūlitlu no dziļas provinces un fonētikas profesora Higinsa mēģinājumiem viņu padarīt par smalku sabiedrības dāmu. Viss iet gludi līdz brīdim, kad viņš iemīl šo savādo meiteni.
“Elīza ir ļoti skaista loma. Esmu pateicīga, ka teātris man ir uzticējis šo lomu manā otrajā teātra sezonā,” sajūsmu neslēpj Elīna Hanzena. Kas ir Elīza – vulgārs ielas skuķis, kas pārvēršas par sabiedrības dāmu?
“Elīza ir pilnīgi atšķirīga no pārējās sabiedrības. Pirmatnēja, brīva savās domās un izpausmēs. Viņai ir tā īpašā sava smarža uz dzīvi. To pamana un tas uzrunā arī profesoru Higinsu. Īsts dabas bērns! Viņš saprot un saskata to īpašo Elīzā. Viņa krasi atšķiras no pārējās sabiedrības. Tāds pavasara pumpuriņš,” par savu Elīzu teic Elīna.
Iespējams, tas ir skaists Pelnrušķītes stāsts? Elīna gan domīgi nosaka: “Nezinu, vai viņa apzinās, vai grib tās izmaiņas, ko viņai piedāvā profesors, vai tomēr labāk vēlas palikt savā pasaulē, kas ir bez dogmām. Šie ir jautājumi, kas Elīzu nomoka un vai var un vajag atrast atbildes uz tiem?”
Romantiska komēdija. Mīlas stāsts? “Tas ir azartisks mīlas stāsts. Stāsts par mīlestību, kas ir neparasta jau ar to, ka starp abiem galvenajiem varoņiem ir liela gadu starpība un atšķirīga audzināšana, vide, kas viņus veidojusi. Ir pat dīvaini, ka tik atšķirīgiem cilvēkiem veidojas šīs jūtas,” nosaka Elīna.
Runājot par mūsdienām, Elīna domā: “Tās sabiedrības atšķirības nav tik izteiktas, varbūt vienīgi, ja dzīvo Anglijas galmā.” Angļu humors? Elīna strādā pie dialogiem un godīgi atzīst, ka tas slavenais angļu humors tikai reizēm it kā izsprāgst. “Iespējams, es to nesaprotu, laikam savas varones ietekmē es to godīgi un droši varu pateikt,” smejot teic Elīna.
“Pigmaliona” pamatā ir stāsts par slaveno mīlas romānu – B. Šova aizraušanos ar tolaik ievērojamo aktrisi Stellu Kempbelu. Viņa reiz teikusi Šovam, ka kāds viņas draugs brīdinājis viņu no rakstnieka, teikdams: “Viņš ar savām netīrajām galošām ienāks jums tieši sirdī un tad aizies, atstādams dubļainos apavus tur…”
Un vēl šai lugai bija nopietns uzdevums: B. Šovs gribēja pievērst 19. gadsimta angļu sabiedrības uzmanību fonētikas jautājumiem. Viņš cīnījās, lai tiktu radīts alfabēts, kas atbilstu angļu valodas skaņām labāk nekā pastāvošais alfabēts un atvieglotu angļu valodas mācīšanos, taču Šovs nebūtu Šovs, ja to nepasniegtu savā ironiski komiskajā manierē.
Elīna neslēpj, ka šo lomu palīdz apgūt arī viņas pašas dzīves pieredze.
“Es esmu no Alūksnes un arī man mācoties mēģināja mainīt manu runas veidu. Vajadzēja runāt bez platā “e”, it kā es pati to būtu jutusi un saklausīju. Es taču 18 gadus biju tā runājusi un tagad vajadzēja pareizi. Arī mana atbraukšana uz Rīgu, prom no mājām, saviem tuvajiem, bija liela pārmaiņa. Visu sākt no jauna un vienai. Šī mana dzīves pieredze man palīdz, meklējot un saprotot Elīzu,” atzīstas Elīna.
