Avoti: Obligātās bēgļu kvotas rada šķelšanos ES 2
Eiropas Komisijas (EK) iecere ieviest obligātas patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm var tikt nogremdēta, jo to kategoriski neatbalsta Lielbritānija, Īrija un Dānija, otrdien atzina avoti Briselē.
Paredzēts, ka EK ar priekšlikumiem jaunās imigrācijas politikas veidošanai iepazīstinās trešdien. Tās mērķis ir, no vienas puses, risināt problēmas, kuras rada arvien pieaugošais bēgļu skaits, kas no trešās pasaules valstīm ierodas Eiropā, bet, no otras puses, apturēt šo bēgļu plūsmu jau tās izcelsmes reģionos – Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.
Iecerēts, ka galīgo imigrācijas politikas stratēģijas variantu ES dalībvalstu līderi apspriedīs samitā, kas notiks 25. un 26.jūnijā. Taču daudzās dalībvalstīs imigrācija ir tik delikāts jautājums, ka panākt vienošanos būs neiespējami, īpaši jautājumos par patvēruma meklētāju uzņemšanu.
EK pārstāve Nataša Bertaude otrdien norādīja, ka saskaņā ar ES līgumiem Lielbritānijai un Īrijai ir izņēmuma tiesības zināmās politikas jomās, šajā gadījumā tām ir tiesības lemt piedalīties vai nepiedalīties obligāto kvotu shēmā.
Arī Dānijai ir izņēmuma tiesības, un Kopenhāgena “vispār nepiedalās” šī jautājuma risināšanā, piebilda Bertaude.
Trim dalībvalstīm piešķirtās izņēmuma tiesības mazina iespējas obligātās kvotas uzspiest arī 25 pārējām dalībvalstīm, sarunā ar aģentūru AFP atzina avoti ES.
Jautājums ir tik pretrunīgs, ka pēc otrdien notikušajām sarunām amatpersonām tā arī nav izdevies panākt sākotnējo vienošanos pirms visu 28 ES komisāru sanāksmes, kurā jāapstiprina EK priekšlikumi, vēsta avoti.
EK prezidents Žans Klods Junkers uzstāj uz obligātu kvotu ieviešanu, taču Lielbritānija un vairākas citas dalībvalstis norādījušas, ka gatavas vienīgi brīvprātīgu kvotu ieviešanai, stāsta avoti.
“Dažas dalībvalstis jau sniegušas lielu ieguldījumu globālajos [bēgļu] izvietošanas pūliņos,” teikts EK dokumenta projektā, kas nonācis AFP rīcībā. “Taču citas neko nepiedāvā, un daudzos gadījumos tās neizsaka [arī] alternatīvus piedāvājumus patvēruma pieprasījumu pieņemšanas un citu pūliņu finansēšanas ziņā.”
Starp dalībvalstīm, kam jāpieredz liels nelegālo imigrantu skaita pieaugums, ir arī Ungārija. Pamatā cilvēki, kas Ungārijā ierodas, uzdoties par bēgļiem, nāk no Kosovas, taču starp viņiem ir arī sīrieši, irākieši un afgāņi.
“Eiropas ideja, ka kāds atļauj savā valstī ierasties bēgļiem un tad tos izdala citām dalībvalstīm, ir ārprātīga un netaisnīga,” piektdien norādīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
Orbānam tāpat kā vairāku citu Eiropas valstu līderiem pēdējā laikā jārēķinās ar opozīcijā esošo galēji labējo spēku popularitātes pieaugumu, ko jaunu imigrantu plūdi varētu tikai vairot.
Pret obligāto kvotu ieviešanu izteikusies arī Latvija un Igaunija.
Tikmēr ANO augstais bēgļu komisārs aicinājis ES ik gadu uzņemt vēl 20 000 sīriešu, kas pagaidām patvērumu guvuši trešajās valstīs ES pierobežā.
Līdz šim ES dalībvalstis patvēruma meklētājus uzņēmušas brīvprātīgā kārtā, pamatojoties uz principu, ka patvērums tiek pieprasīts tajā dalībvalstī, kur pieprasītājs ieradies vispirms, nevis valstī, kurā tas patiesībā vēlētos nokļūt.
Pēdējā laikā vislielākais slogs gulstas uz Itāliju, Grieķiju, Kipru un Maltu, kur nonāk tie nelegālie imigranti, kas uz Eiropu dodas, šķērsojot Vidusjūru.
Kā ziņots, saskaņā ar ES statistikas biroja “Eurostat” otrdien publiskotajiem datiem bloka dalībvalstis pērn patvērumu vai īpašo aizsardzību piešķīrušas 185 000 personu, kas ir gandrīz par 50% vairāk nekā 2013.gadā.