Avīzes piegādās agrāk. Saruna ar “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu 4
“Latvijas Pasts” pirms Ziemassvētkiem. Vai jau veidojas sastrēgumi, un kā pasts tiek galā ar mūsu vēlmi sagādāt dāvanas no tālienes? Vai sapnis – rīta laikraksts pie kafijas – beidzot īstenosies? Par to saruna ar “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu.
Lielākā daļa vēstuļu ir dažādi paziņojumi, rēķini, pavēstes. Rēķinus arvien vairāk pārnes uz elektronisko vidi. Un ko darīsit tad, kad valsts iestādes savas ierakstītās vēstules sūtīs pēc pilsoņu oficiālās e-adreses?
Krīzes laiks bija lielākais mudinājums uzņēmumiem sākt sūtīt rēķinus e-pastā, un šī pasaules tendence saglabāsies. Bet paliks klienti, kuri nelasa e-pastus. Lai pakalpojumu sniedzējam neveidotos neapmaksāti rēķini, viņiem ir izdevīgāk sūtīt rēķinus papīra formātā.
Oficiālās e-pasta adreses izveidošanu katram Latvijas iedzīvotājam nevar neņemt vērā – tas ir izaicinājums “Latvijas Pastam”, par ko jāsāk domāt jau šodien. Kādas daļas vēstuļu apjoma var arī nebūt.
Tad jau avīzes piegādās agrāk!!! Vai no ierakstīto vēstuļu skaita nav atkarīgs arī laikrakstu piegādes ātrums? To kā attaisnojumu, kāpēc avīzes nevar piegādāt agrāk no rīta, minēja jūsu priekšgājējs. Esot jāsagaida ierakstītās iestāžu vēstules, un tad var piegādāt visu pastu.
Izdarīt var visu, jautājums ir: cik tas maksā! Mūsu mērķis – agrāka preses izdevumu piegāde, nepaaugstinot pakalpojuma cenu. Jau šobrīd esam pierādījuši, ka vajag tikai gribēt, tāpēc esam devuši skaidru signālu, ka avīžu piegāde mums ir svarīga. Lai saglabātu preses lasīšanas tradīciju, pāris mēnešu laikā esam uz agrāku laiku pārcēluši preses piegādes gandrīz 50 administratīvajās teritorijās. Nupat sākām arī eksperimentu Jelgavā – kaut līgumā esam apņēmušies laikrakstus piegādāt līdz plkst. 14, puse klientu to saņem jau pirms astoņiem rītā. Šādu piegādes laiku plānojam visiem jelgavniekiem 2017. gadā.
Arī savu neefektīvo darbu automatizējam un novēršam dubultu funkciju veikšanu. Piemēram, uzņēmumi, kas lielos apjomos sūta ierakstītās vēstules, parasti izmanto iepakotājfirmas, kuras aploksnes lodziņā smuki ieraksta saņēmēja adresi. Līdz šim saņemtās vēstules pasta darbinieks ievadīja mūsu sistēmā manuāli. Tagad ar trim lielākajiem vēstuļu piegādātājiem esam izveidojuši elektronisku datu apmaiņu reģistrētajiem sūtījumiem un piegādes punktā, kad pienāk vēstule, šie dati jau ir ievadīti. Tad pastnieks agrāk var startēt gan ar vēstulēm, gan avīzēm.
Jāņem vērā, ka no 2017. gada noteiktais uzlabotais piegādes laiks ir vēlākais laiks, līdz kuram avīzei jābūt piegādātai. Piemēram, ja tā jāpiegādā līdz 10, lielākā daļa klientu avīzi saņems jau astoņos, deviņos, tikai pēdējais adresāts saņems desmitos. Līdz šim lielajās Latvijas pilsētās piegādes termiņš bija līdz plkst. 15, bet no jaunā gada piegādes laiks tiks uzlabots no vienas (Rēzeknē, Jēkabpilī, Valmierā u. c.) līdz piecām stundām (Ķekavā, Garkalnē, Ropažos). Rīgā, tāpat kā līdz šim, piegāde tiks nodrošināta līdz plkst. 8, bet jaunums būs Jelgava, kur, kā jau minējām, no nākamā gada plānojam laikrakstu piegādes līdz plkst. 8 no rīta.
Priecājamies par agrāku avīžu piegādi! Tomēr ir atsevišķas adreses, kur “Latvijas Avīzi” piegādā neregulāri un vēlāk. Lūk, pasta darbiniece paskaidro, kāpēc: pirmkārt, iela nav apgaismota divu kilometru garumā. Otrkārt, šaura, līkumaina ar stāvām nogāzēm. Treškārt, ziemā ceļš netiek tīrīts un kaisīts. Ceturtkārt, bailes no meža cūkas, jo ir manītas pēdas. Piektkārt, ir manīti klaiņojoši suņi. Sestkārt, mājas piebraucamajam ceļam priekšā novilkta ķēde. Jums šķiet, ka šī adrese ir Kurzemes mežos? Nē, Rīgā, Pakalniešu ielā!
Man šis konkrētais gadījums liekas dīvains un kritiku neiztur, jo mežazvērus mēs parasti nevainojam. Pārrunāsim ar pastnieku šo jautājumu. Tomēr atgādināšu Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka, kur jāatrodas pastkastītei, lai mēs varētu to sasniegt.
Latvijā ir vairāk nekā miljons adrešu, kurā piegādājam pastu, bet vairāk nekā 50 tūkstošiem adrešu vispār nav pastkastīšu. Pastnieks kļūst par situācijas ķīlnieku, jo nezina, kur atstāt pasta sūtījumus, lai viņu nevainotu par zudušu korespondenci. Pastkastei jābūt žoga ārpusē, nevis iekšpusē, kur suns pirmais cenšas satvert pastu. Problēma ir arī salauztas pastkastītes, no kurām sūtījumi var viegli pazust, jo tiem brīvi piekļūst nepiederošas personas.
“Latvijas Pasta” dzīvotspēja nākotnē, šķiet, visvairāk atkarīga no e-komercijas. Cilvēki iepirksies interneta veikalos un preces saņems mājās. Jūtaties droši? Vismaz līdz brīdim, kad katram mājās būs 3D printeris, ar ko izdrukāt vajadzīgo mantu…
Tas atkarīgs no mums pašiem, cik ātri tiksim laikam līdzi. Digitālās revolūcijas laikā pasta pakalpojumi pasaulē un pie mums ir fundamentāli mainījušies. Pirms pāris gadiem neviens neko nezinājām par 3D printeriem, tāpēc prognozes ilgākam laikam par pieciem gadiem neuzņemos. E-komercijas sūtījumiem ir pieaugošs apjoms, un to arī cenšamies paņemt, cik vien iespējams. Bet neizslēdzu tādus tehnoloģiju risinājumus, kas var ieviesties pāris gadu laikā.
Piegādāsit “tinti” 3D printeriem? Ar droniem?
Iespējams. Pasts nepazudīs. Taču mums jābūt gataviem daudz ātrāk reaģēt uz neizbēgamām izmaiņām. Varbūt piegādi varēs veikt bezpilota roboti, kādus izmanto “Sarkanais krusts” zāļu piegādei nepieejamos ciematos. Starp citu, man kalendārā pie uzdevumiem ir ierakstīta tikšanās ar dronu ražotājiem no Latvijas.
