Avīzei uzticīgi ceturtdaļgadsimtu 0
Ludmila Petruša atceras, ka sākumā laikrakstu pirkuši kioskā. Tas bijis ļoti sen, pirms vairāk nekā 25 gadiem, kad vēl strādājuši kolhozā. Jauns izdevums, bet uzreiz iepaticies un nosprieduši – jāpasūta. Kopš tā laika ir regulāri “Latvijas (Lauku) Avīzes” lasītāji. Abonējuši gan uzreiz visam gadam, gan pusgadam, gan ik mēnesi, bet pašlaik pasūta ik pa trim mēnešiem.
Ludmilas kundze apguvusi datorprasmes un “LA” rakstus varētu lasīt arī internetā. Taču dzīvesbiedrs Monvīds bez avīzes nevar iztikt. Viņš “LA” izlasa no vāka līdz vākam. Tas prasa vismaz pāris stundas laika.
M. Petrušs: “Visvairāk mani interesē, ko tauta apspriež pēdējā lappusē. Cik drosmīgi kurš ko saka. Vecie cilvēki, jā, tie ir drošāki, visu, kas uz sirds, klāj laukā. Šķiet, ka gados jaunākie ir piesardzīgāki.” Savukārt Ludmila piektdienās vienmēr ieskatās lappusē “Mani gadi, mans kapitāls”. Raksti par senioru organizācijām viņu interesē, jo pati ceturto gadu vada Ķekavas novada pensionāru biedrību “Polārblāzma”. No citu pieredzes arī varot daudz mācīties. Par senioru biedrībām varētu rakstīt pat biežāk, teic L. Petruša.
Klausoties viņas stāstījumu par Ķekavas senioru aktivitātēm, jāsecina, ka arī šeit neviens nesēž, rokas klēpī salicis. Notiek dažādi pasākumi, darbojas vingrotāju klubiņš, dodas ekskursijās pa Latviju un pieredzes apmaiņas braucienos pie tālāku novadu senioriem. “Polārblāzmu” finansiāli atbalsta Ķekavas novada dome. Un vēl īpaša ziņa – novadā šogad sveiktas divas kundzes 103 gadu jubilejā!
Turpinot par preses izdevumiem, Ludmilas kundze uzteic “Praktisko Latvieti”, ko abonē komplektā ar “LA”. Žurnāls esot ļoti vērtīgs tieši ar praktiskajiem padomiem dārzkopībā, juridiskajos jautājumos, veselības jomā. Ļoti noder dārzkopja kalendārs, kas atgādina, kādi darbi kurā nedēļā darāmi, kā arī sniedz padomus, kā tikt galā ar dārza kaitēkļiem. “Tādu žurnālu nevar izmest laukā, tas jāsaglabā,” uzsver namamāte.
Pieminot politiku, abi pensionāri atzīst – ir satraukums par valsti, jo politiķi pārāk ķīvējas savā starpā, cīnās par krēsliem, valstī nav stabilitātes. Dažs par sviestmaizi privatizējis tik daudz īpašumu, vēlāk izrādās – pārdošanai, vieglai peļņai. Savtīgi izmanto apstākļus, secina Monvīds.
Satrauc arī notikumi Austrumukrainā. Petruši tāpat kā vairākums cer, ka NATO mūs aizsargās. Par sabiedroto spēku klātbūtni viņi pārliecinās ik dienu, kad pāri Ķekavai un viņu privātmājai kā raķetes aizšaujas NATO iznīcinātāji. “Moments – un tie jau tālumā. Tagad sakarā ar Ukrainas notikumiem patrulēšana notiek daudz biežāk. Dažreiz lido divi iznīcinātāji, bet pārsvarā pa vienam,” stāsta Monvīds.
Ludmilas un Monvīda Petrušu gadu skaits jau sliecas uz 80, darba mūžs aizvadīts, strādājot kolhozā. Darbs nav bijis viegls. Sevišķi ražas novākšanas laikā, kad Monvīdam kā metinātājam dažkārt nācies strādāt kā dienu, tā nakti. Uz jautājumu, vai atbalsta Pensionāru federācijas rosinātās protesta akcijas, abi atzīst – ja akcija notiktu, tad jāpiedalās. Pensijas mazas, dzīves dārdzība pieaug. Jāpiedalās kaut vai tāpēc, lai par sevi atkal un atkal atgādinātu. “Mēs taču esam ne tikai pensionāri, bet arī vēlētāji,” uzsver abi seniori.
