Tukšas debesis, miljardiem zaudējumu un neskaidra nākotne – aviācija uz jautājuma zīmes 2
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tukšas debesis, miljardiem zaudējumu un neskaidra nākotne – lai ar to tiktu galā, aviācijas nozarei krīzes laiks jāizmanto jaunam izrāvienam.
“Latvijā ikdienas dzīvē esam diezgan relaksēti, bet to nevaram teikt par aviācijas nozari. Ceļošanai joprojām ir ļoti strikti ierobežojumi, un tie atkal pastiprinās. Iespējams, lidojumus atkal atcels. Esam pašā vētras centrā,” Rīgas aviācijas forumā pagājušajā nedēļā sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.
Dati rāda, ka Covid-19 negatīvi ietekmējis 83% visas pasaules aviācijas kompāniju.
Mazāk skartie ir kravu pārvadātāji. Latvijā Covid-19 dēļ aviācijas uzņēmumi zaudēs 290 miljonus eiro, bet, ņemot vērā ietekmi uz saistītajām nozarēm, kopējā ietekme tuvosies miljardam eiro. 21% nozarē strādājošo (977) zaudējuši darbu, bet vēl 300 zaudēs darbu līdz gada beigām. Sagaidāms, ka 60% darbu zaudējušo savu vietu atgūs vien 2023. gadā.
“Air Baltic” kļūšot tikai labāks
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina, ka Covid-19 atstājis milzīgu ietekmi uz aviācijas industriju un katastrofālā situācija likusi meklēt veidus, kā nozari glābt no bojāejas.
Latvijā atbalsts rasts gan lidostai “Rīga”, gan Latvijas Gaisa satiksmei (LGS), gan “Air Baltic”, bet privātie uzņēmumi varējuši pieteikties atbalstam. Linkaits apstiprināja, ka industrija lēnām atkopjas – lidojumu un galamērķu skaits lēnām palielinās, bet LGS ziņo par pārlidojumu skaita palielināšanos.
Savukārt “Air Baltic” izpilddirektors Martins Gauss sacīja, ka gada sākums bijis labākais kompānijas vēsturē. Šobrīd viss esot mainījies. Viņaprāt, daudzas kompānijas bankrotēs, taču “Air Baltic” pēc krīzes kļūs tikai spēcīgāks un lielāks.
“Uzreiz pēc lidojumu atsākšanas bija liela cilvēku interese. Varbūt sāksies otrais Covid-19 vilnis, bet redzam, ka pieprasījums ir un cilvēki grib ceļot ar lidmašīnām.”
Lidsabiedrības “dedzina” naudu
Konferencē piedalījās arī Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) reģionālais direktors Raimonds Gruntiņš. Viņš sacīja, ka šobrīd nav zināms, kā pēc krīzes izskatīsies aviācijas nozare. “Tas ir miljonu dolāru jautājums. Gribētu dot skaidru atbildi, bet vieglāk ir skatīties kristāla bumbā,” viņš piebilda.
Līdzīgi izteicās arī aviācijas konsultāciju uzņēmuma “Midas Aviation” partneris Džons Grants.
Viņš atklāti pateica, ka nezina, kā un kuras lidsabiedrības nākamo gadu laikā izdzīvos, bet pavisam skaidrs, ka vairākas vienkārši bankrotēs.
Janvāra sākumā Eiropas mērogā lidojusi 291 lidsabiedrība, no kurām 175 bijusi bāze Rietumeiropā vai Austrumeiropā.
Augustā gaisā bijušas 258 lidsabiedrību lidmašīnas (Eiropā bāzētas – 167), kas nozīmē, ka vairākas jau nav pārdzīvojušas Covid-19. “Covid-19 iespaids bijis dramatisks un dziļš, radītais iespaids ir grūti aptverams. Kā industrija kopumā, sagaidām 84 miljardus dolāru lielus zaudējumus šogad. Lidsabiedrības “dedzina” naudu fenomenālā ātrumā.
“Lufthansa” atzinusi, ka krīzes kritiskākajā brīdī zaudējusi 30 miljonus dienā, bet “IAG Group” (spāņu “Iberia” un britu “British Airways”) – 20 miljonus. Skaidrs, ka lielākajai daļai aviosabiedrību nav tik daudz brīvu līdzekļu, ko “dedzināt”,” sacīja Grants.
Gruntiņš piebilda, ka cilvēki neceļos, kamēr jutīsies apdraudēti, tāpēc nozarei jāspēj pierādīt, ka lidošana nepalīdz vīrusa izplatībā. Viņaprāt, ir vairāki scenāriji, kā varētu mazināt ceļošanas ierobežojumu atstātās sekas uz nozari.
Vienā scenārijā valstis atvērtu robežas koordinēti, ņemot vērā saslimušo skaitu. Cits scenārijs ir saistīts ar robežu atvēršanu kaimiņiem, bet vēl cits – veseliem reģioniem.
Valdību investīcijas – konkurenci graujošas
Tāpat aviācijai šis krīzes laiks jāizmanto, lai veiktu revolūciju sarežģītajā industrijas ekosistēmā. Gruntiņš ir pārliecināts, ka nozare ar visām piegādātāju un starpnieku ķēdēm no krīzes atgūsies daudz lēnāk nekā kopējā ekonomika, tāpēc industrijā iesaistītajiem aktīvi jāstrādā pie aviācijas ekosistēmas vienkāršošanas, tostarp varianti var būt uzņēmumu saplūšana, likvidācija vai nacionalizācija.
Ilgtermiņā lidsabiedrībām jāstrādā pie jaunu biznesa modeļu izstrādes, jo vairs nevarēs strādāt kā iepriekš, tostarp, visticamāk, ilgtermiņā nozarē samazināsies investīcijas un uzņēmumiem izmaksu ziņā būs jāstrādā krietni disciplinētāk.
“Godīgi jāatzīst – Covid-19 aviācijas nozari noķēra ar nolaistām biksēm. Neviens nedomāja, ka varētu notikt kaut kas šāds, nevienam nebija rīcības plāna šādiem gadījumiem. Bet es nevienu netiesāju, jo kāpēc gan kādam vajadzēja paredzēt ko šādu? Mēs varam plānot vulkānu izvirdumus, reģionālu pandēmiju kā ebola vai SARS, bet nevar paredzēt Covid-19 apmēra globālo pandēmiju.
No akadēmiskā skatpunkta Covid-19 bijis fascinējošs notikums dažādiem pētījumiem, bet no komerciālās un biznesa puses – katastrofa,” sacīja “Midas Aviation” partneris.
Kas notiks tālāk? Grants atzina, ka līdz šim pārāk daudz lidsabiedrību dzīvojušas no “algas līdz algai”, neuzkrājot nebaltām dienām. Pirms Covid-19 bijis, iespējams, labākais laiks lidsabiedrībām, jo bankas ļāva viegli iegādāties lidmašīnas, bet investori lidsabiedrības uzlūkojuši kā labu investīciju.
Covid-19 dēļ situācija pilnībā mainījusies.
“To bija fascinējoši vērot,” atzina Grants. Rezultātā lidsabiedrības vērsušās pie valdībām. “Ja “Lufthansai” jālūdz 11 miljardu dolāru aizdevums, “KLM” – 13 miljardi, bet ASV valdība savām lidsabiedrībām aizdod 61 miljardu, tad saproti, kādu nospiedumu atstājis vīruss.”
Grants gan uzsver, ka valdību veiktās “injekcijas” nav bijušas godīgas, jo radījušas nevienlīdzīgu konkurenci. Kamēr vienām lidsabiedrībām paveicies, citas nav dabūjušas neko.
Tāpēc ikvienam aviācijā iesaistītajam būtu jādomā, kā palīdzēt visiem vienādā apmērā.
“Air Baltic” ir pozitīvs piemērs
“Šķiet, ka paliek labāk, bet realitātē bija tik slikti, ka sliktāk kļūt nav iespējams. Lidmašīnu skaits debesīs palielinās, bet daudzi ceļošanai izmanto vaučerus, kurus ieguva par iepriekš nenotikušajiem lidojumiem. Tātad nemaz tik daudz naudas lidsabiedrības neieņem. Savukārt valdību sniegtie atbalsti lidsabiedrībām ļaus izdzīvot līdz novembrim.
Realitāte ir tāda, ka ierastajās sliedēs viss atgriezīsies pēc 4–5 gadiem, pieņemot, ka parādīsies vakcīna un atkal varēs droši ceļot. Mēs šobrīd cenšamies pārdzīvot tropisko vētru, kurai turklāt oktobra beigās, visticamāk, gaidāms otrais cēliens.” Viņš cer, ka valstis ļaus cilvēkiem ceļot bez ierobežojumiem, bet kontrolētā veidā.
Kas attiecas uz ieguvējiem – tādas būs lidsabiedrības, kas piedāvā īsus lidojumus, mazās lidsabiedrības, kas atradušas skaidru nišu, kā arī lētās aviosabiedrības, kas strādā visefektīvāk.
“Redzēsim konsolidācijas un bankrotus. Esmu izveidojis īpašu “melno grāmatu”, kurā esmu atzīmējis ikvienu lidsabiedrību, kura, manuprāt, šo krīzi nepārdzīvos. Vai tur ir “Air Baltic”? Pavisam noteikti ne. Esmu ļoti pārliecināts gan par “Air Baltic”, gan par Rīgas lidostu. Apbrīnoju, kādas pārvērtības pēdējo desmit gadu laikā piedzīvojis uzņēmums un lidosta. Ja joprojām kaut kas nepatīk, es ieteiktu paspert pāris soļu atpakaļ un uz nozari paskatīties plašāk. Vai jūs kā nacionālo lidsabiedrību labāk gribētu “Alitalia” vai “Air Baltic”? Latvijai ir iemesls būt optimistiskiem,” sacīja Grants.
