“aveņu avēnijā / pēc pasaules gala ”. Grupas “Orbīta” dzeja 1
1999. gadā dibinātās tekstgrupas “Orbīta” kodolā ir pieci dzejnieki – Semjons Haņins, Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs, Žoržs Uaļļiks. Grupa sadarbojas ar dizaineru Vladimiru Leibgamu, latviešu jaunās paaudzes dzejniekiem, māksliniekiem, mūziķiem un citiem dažādu mākslu pārstāvjiem, tādējādi iedzīvinot ideju par orbītu, kura var gan paplašināties, gan sašaurināties.
“Orbītas” labo darbu sarakstā ir starptautiski dzejas video un literatūras mediju mākslas festivāli, Rīgas dzejas karte un “Word in Motion”, diski ar dzejas videoklipiem, bilingvāli (krievu-latviešu) dzejas krājumi, kā arī unikāla Latvijas mūsdienu krievu dzejas antoloģija. Svaigākais iznākušais darbs – bilingvāla antoloģija “12 dzejnieki no Krievijas”, kas tika atvērta svētdien, bet Itālijā un Horvātijā savukārt iznākuši “Orbītas” dzejnieku krājumi. Tuvākā uzstāšanās ārzemēs gaidāma martā, kad “Orbīta” dosies vispirms uz Itāliju un tad uz Kijevas Dzejas nedēļu.
“Orbīta” aktīvi piedalās Latvijas kultūras dzīvē un daudzos notikumos ārpus tās (Berlīnes poētiskā videofestivālā “Zebra”, Maskavas Dzejas biennālē, festivālā “Ars Poetica” Bratislavā, TARP Viļņā, Prāgas “Svet Knihy”, Gēteborgas Starptautiskajā grāmatu gadatirgū, “Kyiv Poetry Week” un citos).
“Orbītas” rīkotie pasākumi un izdotie darbi ieguvuši dažādus apbalvojumus: Latvijas Rakstnieku savienības Literatūras gada balvu (2005), Dzejas dienu balvu (2007), Gada balvu fotogrāfijā (2006) un balvu par labāko izstādi (2007), Gada balvu par skaistāko grāmatu (2001), MAP grāmatu dizaina balvu (2009) un citas.
Jaunā uzstāšanās programma tieši šobrīd pamazām iegūst formu un saturu, jo grupas dalībniekiem šķiet, ka iepriekšējā – “FM Slow Show”, ar kuru citstarp pērn novembrī apceļotas arī ASV –, nu jau visiem zināma.
Kas ir “Orbītas” auditorija? Sergejs Timofejevs uzskata – pamatā tie paši, kuri skatās Jaunā Rīgas teātra izrādes un arthouse kino, apmeklē kim? Laikmetīgās mākslas centra izstādes, taču tā nav konstanta, bet mainās atkarībā no pasākuma. Vladimirs Svetlovs uzskata: “Labi, ka dzeja atšķirībā no mūzikas, kurā ļoti izteikts dalījums paaudzēs, ir ļoti demokrātiska māksla.”
Jautāti, cik vienkārši vai sarežģīti ir nodarboties ar dzejas priekšnesuma kopīgu radīšanu, grupas “Orbīta” pārstāvji rausta plecus un teic – viens otra radošajā procesā neiejaucas, dzeju katrs raksta pats, kopīgi tiek risināti tikai praktiski, organizatoriski jautājumi, līdzīgi kā izdodot grāmatu.
DZEJAS ABC
Komunikācijas un mediju studiju programmas vadītāja, antropoloģe Ilva Skulte: “Dzeja “Orbītas” autoriem ir multimāksla, kas radoši ļauj izmantot multimedijus savas domas vai emociju paušanai, un tad vārdi un tēli kļūst tik caurspīdīgi, ka ir nepieciešama visu jutekļu darbība, lai pilnībā uztvertu informāciju, kas ietverta darbā.”
“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam tekstgrupas “Orbīta” dzejnieku – Artura Puntes, Semjona Haņina, Vladimira Svetlova un Sergeja Timofejeva – darbus.
Arturs Punte (atdzejojis Arvis Viguls)
Nesezona
Tilpums, ko ainavā izspiedusi
lauku baznīcas celtne, ir vienāds
Ar to dienu, kad mēs aiz nelietošanas
atdevām pazīstamajiem bērnu sēdeklīti
Ar dienu, kad es sapratu, ka izkaltušu ērģeļu skaņas
vairs neceļ augstumos manu garu
Taču zemaudzes meža vidū
kūdras purvos varu ilgi
izklaidīgi vērot
kā zābaki pamazām nomīda dzelmi
Semjons Haņins (atdzejojis Aivars Eipurs)
*
nedomā, ka viņš ir bezpajumtnieks
tikai pazaudējis atslēgas
un ceturto mēnesi nakšņo uz mēbeļu veikala
kāpnēm
liekas, viņam nav ērti
tik nedabiskā pozā
taču īstenībā viņš ir akrobāts
un tā viņam gulēt daudz parocīgāk
kur tu ņēmi, ka viņš miris
padomā tik, neelpo
ko gan citu var gaidīt no advancētiem jogiem
kas prot aizturēt elpu uz daudziem gadiem
precīzāk, gandrīz uz mūžu
Vladimirs Svetlovs (atdzejojis Pēteris Draguns)
aveņu avēnijā
pēc pasaules gala
virs tiem, kas nejauši izglābušies
betona būrī
gulēja uz grīdas
plīsušajā logā auksts vējš
pūta sniegpārslas
bet aukstums
nav šķērslis
bez ķermeņiem esošajiem adresātiem
aukstums tīrais nieks
mūs silda
dzirksteļu skārieni
elektrība
mums aizstāj dzīvi
signāls
uzkrātais lādiņš
ķēde jā-jā-nē
uzplaiksnījums
atblāzma
klusums
Sergejs Timofejevs (atdzejojis Toms Treibergs)
Prognoze
Es jau pirms desmit gadiem tev stāstīju,
Ka tas ir uz mūžu – šie koki, šie lauki, šīs neveiksmes,
Šīs pieticīgās, nepārliecinātās uzvaras,
Šī ceļmalas kafejnīca, kurā var iegādāties tukšu gaisu
Un nemodīgu mūziku,
Šīs dienas, kad vecāki atved savus bērnus
Pirmo reizi uz skolu, jūtot smeldzīgu
Sajaukumu, kurā gan trauksme, gan prieks,
Šie āboli, šī migla no rītiem pār zemienēm,
Šie konservētie zirnīši, kuri rotā
Svarīgākos salātus valstī.
Bet tu stāstīji par milzu šopinga centriem
No šejienes līdz horizontam,
Par bezgalīgām sešjoslu šosejām,
Kuras atduras tieši jūrā,
Par naktīm, kuras pāriet dienās,
Tāpat kā viena cietā valūta pāriet otrā.
Un kur tas viss ir? Jautāju tev
Autobusu pieturā,
Izrotātā ar pieticīgu sludinājumu,
Kurā paziņots, ka pazuduši divi takši –
Meitenītes, melnā krāsā.
Sludinājums izdrukāts
Uz printera.
Aizvakar.
***
Sergejs Timofejevs (atdzejojis Andris Akmentiņš)
Jau
Mēs taisni dzīvnieki
Taisnsoļojoši mēs,
Iecirtīgi dzīvnieki
Soļojam un saucam: Pica? Pica?
Bet rudens citronus placina
Un drupačās uzber lielisku laiku,
Bet mēs vējiņi, vējiņi
Stāvam savās trūcīgās vējjakās,
Tieviņas mīlestības sporta pārstāvji,
Un jaunākā, jaunākā mūzika atņem mums
Jebkādu, jebkādu svaru,
Un mēs ceļamies, zaķi, zaķi,
Sarkani zaķi, piepūšami,
Jau cits dzīvnieku tips, cits jau.
