Avāriju cēloņi statistikas spogulī 0
Kā konstatējām kluba sanāksmē gandrīz pirms gada – publiski pieejamas smagu avāriju cēloņu statistikas un analīzes Latvijā pagaidām nav. Tādu neveic CSDD, nekādus valsts pasūtījumus nav saņēmis RTU.
Par “policijas rīcībā esošas datu bāzes” esamību savās uzstāšanās reizēs mēdz runāt Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, taču tās saturu nez kāpēc neatklāj. Šāds stāvoklis mūs neapmierina, jo bez slimības cēloņu izzināšanas nav iespējams objektīvs ārstniecības līdzekļu vērtējums.
Ekspertu viedoklis
Vārds “eksperts” reizēm tiek lietots visai brīvi, ar to apzīmējot vai katru attiecīgajā nozarē kaut cik pieredzējušu un pietiekami runātīgu cilvēku. Juridiski Latvijā ekspertu nemaz nav tik daudz. Tiesu ekspertīžu birojā (sertificēti eksperti) – nedaudz vairāk kā 30. Auto nozarē ap 10. Divi no viņiem – Oskars Irbītis un Aigars Evardsons – ir “Stūres kluba” biedri. Pirmais kopā ar diviem citiem kolēģiem pēc paša iniciatīvas un, kā saka, sabiedriskā kārtā ir veicis pirmo smagu avāriju cēloņu analīzes mēģinājumu Latvijā, pagaidām apjomā nelielu (no 2011. gada 600 ekspertīzēm nejauši atlasītas 100), un nodevis to kluba biedru apspriešanai. Daļiņu ieskatam piedāvāju arī jums.
Ātrums virs limita
Pārkāpums, pret kuru tiek mēģināts cīnīties ar fotoradariem. Fiksēts 19 gadījumos no analizētā simta. It kā daudz. Taču – astoņos no 19 gadījumiem avārijā iesaistīts motocikls, neliels, ļoti dinamisks transporta (kaifa?) līdzeklis, kuram nav priekšējās numura zīmes un kas radariem ļoti grūts medījums. Atliek 11. No tiem trīs ir (bija) nevis vienkārši pārkāpēji, bet, piedodiet, psihopāti (īss negadījumu apraksts – “rallijs pilsētā”, “būtisks limita pārkāpums – virs 100 km/h – pilsētā). Nez vai tādi ar radariem ārstējami. Vēl astoņi. No tiem četri rupji kļūdījās apdzenot (krustojumos, ko diemžēl joprojām atļauj Latvijas CSN), divi zaudēja kontroli pār auto un nonāca – viens pretējā joslā (frontāla sadursme), otrs kokos. Viens neņēma galvā labās rokas likumu krustojumā, vēl viens notrieca gājēju uz pārejas.
Ja reiz par gājējiem (arī riteņbraucējiem) – viņi traģēdijās ir daudz biežāk vainīgi nekā auto vadītāji. Viņu kļūdas novedušas pie traģiska iznākuma 20 no analizētajiem 100 negadījumiem, šoferu – tikai četros.
Ātrums virs apstākļiem
Pārkāpums, no kura nav iespējams izvairīties, ja māki vien ievērot radaru un ceļa zīmju diktātu. 21 traģēdija no simta. Divi dzērāji. Astoņos gadījumos – vadāmības zudums uz slidena vai bedraina ceļa. Trijos – ignorēta slikta redzamība (savādi – pat ne tumsa, bet zema rīta saule, putekļu mākonis uz grants ceļa u. tml.). Divas uzbraukšanas citam transporta līdzeklim, kas bijis uz brauktuves bez attiecīga brīdinoša apzīmējuma. Divreiz – distances neievērošana un sadursme ar priekšā bremzējošo. Visbeidzot – traģikomiski: ceļa līkumā no platformas noveļas traktors un uzkrīt citam automobilim…
Pretējā josla un…
Iebraukšana pretējā kustības joslā ir nāves čempione. 23 gadījumi no 100. Deviņos saistīta ar iepriekš apskatīto ātruma izvēli un vadāmības zudumu. Tikai trijos ar ātruma limita pārkāpumu. Tātad 11 šādas kļūdas nav saistītas ar pārāk lielu ātrumu, bet gan ar pavisam citiem ne mazāk bīstamiem grēkiem – neuzmanību, paviršību, nogurumu, situācijas nenovērtēšanu u. tml.
Turpināsim pētīt un apdomāt avāriju cēloņus. Arī dīvainos, agrāk nepamanītos. Ekspertu 100 negadījumu analīzes tabulā ir, piemēram, divi ieraksti “iespējama pašnāvība”. Pavisam pērn tādi esot bijuši pat 20. Lūk, viens. Izbrauc vīrs uz lielceļa, noliek maliņā savu auto, izdzer pusi divlitrīgā “Bocmaņa” alus un soļo pēdējā gaitā – zem “fūres” riteņiem. Jo jēgu šai dzīvītei vairs neredzot – tā liecina vēlāk atrastā viņa vēstule.
