Avārijas stāvoklī ir gandrīz 300 kilometri valsts galveno autoceļu 0
Avārijas stāvoklī šoziem ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu, aģentūru LETA informēja VAS “Latvijas valsts ceļi” pārstāvji.
Vienlaikus kompānijā norādīja, ka mainīgu laika apstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē valsts autoceļu posmos, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, var pastiprināti veidoties bedres.
Autobraucēji aicināti informēt par tām “Latvijas valsts ceļu” dispečerus, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555. Šī informācija operatīvi tiks nodota ceļu uzturētājiem darbam.
“Latvijas valsts ceļu” pārstāvji atzīmēja, ka ziemā atkušņa laikā un starpsezonā uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.
Gaisa temperatūrai svārstoties virs un zem nulles, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, aukstā asfalta tehnoloģija to pieļauj arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.
Satiksmei bīstamo bedru remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt drošu satiksmi līdz brīdim, kad laika apstākļi ļaus bedres salabot jau pamatīgi, ar karsto asfaltu. Avārijas bedru remonts ir pagaidu remonts, norādīja “Latvijas valsts ceļi”.
Par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums ir lielāks par 0,1 kvadrātmetru un kuras ir dziļākas par pieciem centimetriem. Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres tiek salabotas 24 stundu laikā, uz B uzturēšanas klases autoceļiem – piecu diennakšu laikā, uz C uzturēšanas klases ceļiem – nedēļas laikā un uz D uzturēšanas klases ceļiem – divu nedēļu laikā.
Bedres veidojas pārsvarā tajos ceļu posmos, kur asfalta segums ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.
Masveida bedrīšu remonts uz asfalta seguma tiek sākts tad, kad ir iestājušies tehnoloģijai atbilstoši laika apstākļi – diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs plus pieciem grādiem.
Bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm – A, B, C, D, kas noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju (valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi), kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.
