Andris Lāriņš par ECB likmju celšanu: Avārijas bremzēšana? 0
Andris Lāriņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme.
27. oktobrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē nolēma šogad otro reizi pēc kārtas par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes.
Rezultātā ECB šogad savas eiro procentu likmes kopš jūlija ir paaugstinājusi kopā par 200 bāzes punktiem. Tā ir ļoti agresīva reakcija uz joprojām augsto eirozonas inflācijas līmeni – prognozētā gada inflācija eirozonā septembrī 9,9%. Kopš eiro ieviešanas 1999. gadā šis ir tikai otrais tik liels paaugstinājums vienā reizē, un pirmais tik lielais paaugstinājums bija šī gada septembrī. Tirgus reakcija uz ECB sapulci bija samērā neitrāla, jo šāds eiro procentu likmju paaugstinājums tika prognozēts.
Eiropas Centrālā banka, pieņemot savus lēmumus, nelūdz un nepieņem norādījumus no citām iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras. Vienlaikus eirozonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma. Šīs bankas pašreiz vērojamā uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē – tad, kad aug cenas, tādēļ tiek celtas algas, var nemazināt tēriņus, var turpināt tālāk celt cenas, un tad jau atkal jāceļ algas…
Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan diemžēl mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana. Jāatzīmē, ka ļoti augsta inflācija nav tikai Eiropas problēma un ECB nav vienīgā centrālā banka pasaulē, kura rīkojas agresīvi. Vairākas centrālās bankas jau veikušas pat straujāku procentu likmju paaugstinājumu.
Tā kā rit eiro kā valūtas dzīves 24. gads, kas uz globālā finanšu tirgus fona tāds bērna vecums vien ir, tad, lai rēķinātu potenciālos scenārijus un to ietekmi uz procentu maksājumiem, nav pārāk daudz vēsturisko datu un pieredzes. Mēs šobrīd piedzīvojam ceturto, bet, vērtējot pēc ilgtermiņa ietekmes uz tirgu, trešo eiro procentu likmju kāpuma ciklu. Notiek straujākais procentu likmju kāpums, kāds līdz šim eirozonā ir redzēts.
Procentu likmju lēciens, kurš atainojas “Euribor” tabulās, pirmām kārtām ļoti būtiski ietekmē procentu maksājumus par hipotekārajiem kredītiem un līzingu. Atkarībā no produkta un piemērotās procentu likmes dažiem kredīta ņēmējiem procentu maksājumi pusgada laikā jau ir dubultojušies. Tādu izmaksu pieaugumu vēl vasarā reti kurš prognozēja. Pagaidām izskatās, ka eiro procentu likmju kāpuma cikls vēl nav beidzies un, iespējams, tiks pārsniegtas iepriekšējo ciklu virsotnes. Līdz šim augstākie kāpumi bija 1999. gada ciklā – 225 punkti un 2005.–2008. gada ciklā – 250 punkti. Cik reizes un cik augstu ECB vēl varētu celt eiro procentu likmes, nezina arī pati ECB vadība, jo lēmumi tiks pieņemti, balstoties uz aktuālajiem ekonomikas, galvenokārt inflācijas, datiem.
Lai arī tuvākajos mēnešos ir sagaidāms turpmāks eiro procentu likmju kāpums, tas nevar ilgt mūžīgi, un agrāk vai vēlāk likmju kāpumā, visticamāk, iestāsies pauze. Vismaz finanšu tirgus savās nākotnes cenās, salīdzinot ar septembri, ir kļuvis piezemētāks. Vēl septembrī trīs mēnešu likmei nākamā gada līmenis tika cenots 3,5% rajonā, bet pēc 27. oktobra sapulces nākamā gada cena jau bija atkāpusies zem 3% atzīmes.
Vēl viens situācijas radīts secinājums ir tas, ka tirgū atkal pieaug kredītu reitingu jēga. Negatīvu procentu likmju periodā to pārsvarā manīja tikai investori, kuri darbojās obligāciju tirgū, bet tagad šis jautājums kļūst arvien aktuālāks arī naudas tirgū, jeb kredītreitinga jēdziens atainosies noguldījumu procentu likmēs. Kad procentu likmju “grīda” atradās pie nulles atzīmes, mācību grāmatās pieminētā riska un cenas attiecība nestrādāja, taču šobrīd jāņem vērā, ka riska un cenas attiecība ir atgriezusies dienas kārtībā – mēs to ļoti uzskatāmi redzam gan valdību obligāciju procentu likmju, gan noguldījumu procentu likmju tabulās.
* SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs
