Avārijas bez OCTA 0
Kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2011. gadā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu, Latvijā ir vairāki rajoni, kuros neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars ir daudzas reizes augstāks nekā pārējā Latvijas teritorijā.
LTAB apkopotie dati liecina, ka augstākais bez OCTA izraisīto CSNg īpatsvars attiecībā pret šajā pašā teritorijā notikušo kopējo CSNg skaitu ir Alūksnes, Jēkabpils un Ludzas pusē.
Šobrīd neapdrošinātu transportlīdzekļu īpatsvars ir aptuveni 2%. Tomēr vēl joprojām Latvijā ir vietas, kur neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars daudzkārt pārsniedz šo rādītāju. Šajos rajonos transportlīdzekļu bez OCTA izraisītu avāriju īpatsvars ir divas vai pat trīs reizes lielāks (skat. CSNg karti). Salīdzinājumam: 2010. gadā tie bija Krāslavas, Rēzeknes un Preiļu rajoni, bet 2011. gadā līderpozīcijas ieņēmuši Jēkabpils un Ludzas rajoni. Pērn līderos ir izvirzījies arī Alūksnes rajons. Dominējoša saglabājas pērnā gada tendence – skaita ziņā daudz neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītas avārijas notiek Latgales reģionā.
Saglabājas 2010. gadā vērojamā tendence, ka pilsētās neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars ir mazāks nekā novados. Savukārt Rīgā un Rīgas apkaimē, kur ir vērojama vislielākā transportlīdzekļu plūsma, kā arī reģistrēto transportlīdzekļu skaits, neapdrošināto spēkratu izraisīto avāriju īpatsvars nepārsniedz 1%.
“Ja paskatāmies pēdējo trīs gadu statistiku, Latgales reģionā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Rajoni, kuros ir augsts neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars, dominē no gada uz gadu. Piemēram, pērn dominējošie Ludzas un Jēkabpils rajoni bija iespējami bīstamākās vietas arī 2009. gada statistikā. Savukārt Rēzeknes rajons, kas 2010. gadā ieņēma vienu no līderpozīcijām, šogad veidotajā kartē ieņem sesto vietu, daudz neatpaliekot no topa trijnieka. Jāteic, ka izraisīto avāriju īpatsvars saistīts ar ceļu satiksmes intensitāti, tomēr ne tikai. Vienu un to pašu rajonu parādīšanās negatīvajā rajonu statistikā liecina par tendenci un nepieciešamību atbildīgajām institūcijām pievērst uzmanību tā saucamajiem vājajiem punktiem Latvijas kartē,” skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Saskaņā ar LTAB statistiku 2011. gadā atlīdzību izmaksām no Garantijas fonda par 827 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņemti 1032 lēmumi, kopsummā no Garantijas fonda cietušajiem izmaksājot Ls 910 389. Vidējās izmaksas lielums par vienu apdrošināšanas gadījumu 2011. gadā bija Ls 1101. Kā skaidro LTAB, pēc zaudējumu atlīdzināšanas avārijās cietušajiem aprēķinātā kompensācijas summa regresa kārtībā tiek piedzīta no neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja. Summas var iesniegties pat daudzos desmitos tūkstošu latu.
