Šogad kulšanas darbi aizkavējušies par desmit dienām. Pirmais jākuļ rapsis, tad ziemas kvieši, un tad būs arī auzu kārta. Emburgas zemnieks Gundars Liepa priecājas par šā gada ražu.
Šogad kulšanas darbi aizkavējušies par desmit dienām. Pirmais jākuļ rapsis, tad ziemas kvieši, un tad būs arī auzu kārta. Emburgas zemnieks Gundars Liepa priecājas par šā gada ražu.
Foto – Gundega Skagale

Auzas atmaksājas audzēt pat Zemgalē 0

Šogad graudaugu pārstrādātāja AS “Rīgas Dzirnavnieks” auzu programmā piedalās 30 zemnieku saimniecības no dažādiem Latvijas reģioniem, kas kopā auzas audzē 3200 ha platībā.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

Lielākās auzu platības ir Vidzemē un Latgalē. Taču auzu audzētāju netrūkst arī kviešu audzēšanas reģionā Zemgalē. Latvijas klimatiskie apstākļi ir piemēroti augstas kvalitātes auzu audzēšanai, jo šai kultūrai patīk vēsas un samērā lietainas vasaras.

Kviešu cenas ir ļoti svārstīgas, kamēr auzu cenas ir krietni stabilākas un paredzamākas. Turklāt auzu izaudzēšanai uz hektāru nepieciešamas mazākas investīcijas, šī kultūra ir pieticīgāka nekā kvieši un rapsis.

Auzu ražu prognozē 5 tonnas no hektāra

CITI ŠOBRĪD LASA

Gundars Liepa, Ozolnieku novada Salgales pagasta saimniecības “Liepziedi” īpašnieks, auzas 50 ha platībā audzē otro gadu. Iemesli ir pragmatiski – “Rīgas dzirnavnieks” garantēti veic auzu iepirkumu, kā arī auzas ir nepieciešamas augu maiņai. “Nevar audzēt tikai kviešus un rapsi. Līdz šim zaļināšanas prasību izpildei varējām audzēt pupas un zirņus, tagad šīs prasības ir mainījušās. Es aicinu atļaut pākšaugu vietā audzēt auzas, kas ir fitosanitārais augs un ierobežo slimību izplatību kviešos un miežos. Auzas ir nepieciešamas arī Zemgalē, ne tikai Vidzemē un Kurzemē, kur tās tradicionāli audzētas,” uzskata lielsaimnieks.

Šogad iesēta auzu šķirne ‘Viviana’, pērn – ‘Pepija’. Šīs šķirnes ir piemērotas pārstrādei. Auzas tiks kultas pēc ziemas kviešiem, šobrīd izskatās, ka vidēji no hektāra varētu nokult piecas tonnas graudu. Zemgalei it kā necilo ražu saimnieks skaidro ar to, ka auzas sēj ne pašās auglīgākajās augsnēs, proti, vieglās smilšu aug­snēs, kādu Lielupes palienē netrūkst.

“Liepziedos” kopumā apsaimnieko 800 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur sēj gan Zemgalē tik iecienītos kviešus un rapsi, gan zirņus un pupas. 20 ha platībā katru gadu stāda arī pārtikas kartupeļus. Tik lielu kultūru daudzveidību saimnieks izvēlējies apzināti, pirmkārt, jo vairāk kultūru, jo sadalītāki riski, otrkārt, var ietaupīt augu aizsardzības līdzekļus. “Auzas ir starpkultūra ar fitosanitāro iedarbību. Pēc auzām sējot kviešus, ir pavisam cita raža, tāpat kā kviešus sējot pēc kartupeļiem. Pupas un zirņi savukārt augsnei piesaista slāpekli no gaisa.”

Auzas “Rīgas dzirnavnieka” programmā iesaistītie zemnieki audzē, minimāli izmantojot ķimikālijas, vienu reizi sezonā herbicīdu nezāļu ierobežošanai un fungicīdu cīņai ar slimībām. “Es neuzskatu, ka Latvijā lauksaimniecībā varētu strādāt pilnīgi bez ķimikāliju izmantošanas. Mūsu laika apstākļu dēļ uz kultūr­augiem veidojas dažādas sēnīšu infekcijas, to radītie mikotoksīni veselībai ir kaitīgi,” skaidro G. Liepa.

Cena graudiem šobrīd ir laba, priecājas saimnieks. Tā ir par 10 – 20% augstāka nekā pērn. Cik dzirnavnieks maksās par auzām, pagaidām vēl nav zināms, jo sadarbības līgums tiek slēgts par noteikta apjoma piegādi un par cenu vēl jātirgojas.

Reklāma
Reklāma

Ar auzām cer iegūt pasaules slavu

Pirmā auzu krava “Rīgas dzirnavniekā” šogad ievesta pirms nedēļas, 7. augustā, no Iecavas. Signāli no zemniekiem liecina, ka izdosies nokult labas kvalitātes ražu. AS “Rīgas dzirnavnieks” valdes loceklis Žilvins Pakeltis uzskata, ka Latvija jau ir pierādījusi sevi pasaules tirgū kā uzticamu, labas kvalitātes kviešu miltu piegādātāju. Nākamais solis ir paveikt to pašu ar auzu produktiem. Auzu produktu patēriņš Eiropā palielinās, jo auzas nesatur glutēnu, kā arī satur daudzveidīgas minerālvielas un vitamīnus.

Auzu audzēšanas programmu “Rīgas dzirnavnieks” aizsāka pirms trim gadiem, jo līdz tam Latvijas zemnieki audzēja lielākoties lopbarības kvalitātes auzas, kas pārstrādei neder. Šogad “Rīgas dzirnavnieka” auzu programmā piedalās 30 zemnieku saimniecības.

“Mūsu mērķis ir ar laiku auzas iepirkt tikai no programmā iesaistītajām saimniecībām, jo šī sadarbība nodrošina ne tikai stabilitāti, bet arī pārstrādei nepieciešamo kvalitāti,” piebilst akciju sabiedrības vadītājs.

Šogad “Rīgas dzirnavnieks” plāno iepirkt vismaz 200 tūkstošus tonnu graudu, tostarp 100 tūkstošus tonnas kviešu un 30 tūkstošus tonnu rudzu un 20 tūkstošus tonnu auzu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.