Autotirgus Latvijā? Tāds pīļu dīķis jau vien ir… 0
Cik draņķīgi tad īsti mums šobrīd klājas? Un ko gaidām tuvākajā nākotnē? Šādu jautājumu (attālināti) uzdevu pieciem kungiem, kuri jaunus automobiļus tirgoja jau pagājušajā gadu tūkstotī, jau iepriekšējās ekonomiskajās krīzēs, un tādēļ, kā saka, drēbi pazīst perfekti.
Jūsu pārdomām piedāvāju fragmentiņus (sarunu kopgarums bija vairāk nekā trīs stundas – laikam jau visi esam pēc draugu balsīm izslāpuši) no viņu teiktā.
Jānis Ozols, “Forum Auto”
Ilgi šāda situācija nevar turpināties. Citādi civilizētai pasaulei vispār gals.
Auto tirgū ziepes sākās jau martā. Pirmkārt – daudzas pasūtītās mašīnas nav saražotas. “Peugeot” rūpnīcas, piemēram, ir ciet. Atvērsies, iespējams, aprīļa beigās.
Martu vēl glāba inerce. Aprīļa pārdošanas kritums var sasniegt 70% no pērnā līmeņa. Glābj tikai serviss, kura darba apjoms krīt daudz lēnāk.
Otrkārt – traki manevri, kurus kārtējo reizi izpildīja dažas (vārdā nesaukšu) līzinga kompānijas. Klienti, kuri iepriekš aizdevumu sarunājuši un pie mums pirkumu pasūtījuši, nu aiziet to noformēt, tiek visai tendenciozi un agresīvi atrunāti.
Lielākais kuriozs – kāds kungs, kurš pat aizņemties negribēja, bet naudu no sava uzkrājumu konta par auto mums pārskaitīt, bankā tika veiksmīgi atrunāts no šādas “šobrīd ārkārtīgi riskantas” darbības. Labi vēl, ka ne visi ir šādi “pāraudzināmi”.
Par savas rīcības pareizību un nākotnes stabilitāti pārliecināti klienti joprojām ir. Ne tik daudzi, cik gribētos, bet ir.
Traucē arī ambiciozais ES lēmums par izmešu 95 g/km. Nekādas konkrētas atkāpes no likumdevēju puses pagaidām nav. Nav atcelti arī lokālie – Latvijas valsts uzņēmumu iepirkumu noteikumi, kuri šīs sadārdzinošās prasības patur spēkā joprojām.
Attiecībā uz elektromobiļiem – “Peugeot” to masveida ieviešanu ir mazliet pavirzījuši tālāk, bet principā atmetuši nav.
Par konkursu “Gada auto”. Tas, protams, ir izaicinājums. Izstādi jau atcēlām. Ja situācija kaut cik normalizēsies, šo pasākumu tomēr vajadzētu saglabāt.
Kā sarunas formu ar potenciāliem jaunāko modeļu pircējiem, kurus – ceru – vīruss neuzveiks. Varbūt neskriesim vairs tik ļoti uz maksimālu modernizāciju un spēka demonstrējumiem, bet saprātīgu kustīgumu saglabāsim.
Agris Staņēvičs, “Auto asociācijas” eksprezidents
Autotirgus Latvijā? Tāds pīļu dīķis jau vien ir…
Struktūrā jau konservatīvais latvietis neko īpaši nemaina. Dīzeļi joprojām dominē. Visai prāvi “džipi” arī… Elektrības procents – 0,xxx… Progresīvas dinamikas nebija, un nez vai krīze to atnesīs.
Izaugusi vesela paaudze braucēju, kuriem vajadzīgas milzu jaudas un griezes momenti, jo citādi jau tie automatizētie, smagie vāģi lāga neiet.
Varbūt krīzes ietekmē tomēr krasāk nodalīsies prasību atšķirības supermodernā un brīžiem pārspīlētā papildaprīkojuma ziņā.
Iespējams, dils tā daļa, kas bez milzīgiem skārienekrāniem un kamerām malu malās nekādi nevar, vairāk būs uz pieticīgākiem, vienkāršākiem pārvietošanās līdzekļiem tendēto.
Priekšzīmi šajā ziņā jau tagad rāda aizvien populārākās nomas un koplietošanas kompānijas, kuru automobiļi ir askētiskāki.
Auto dīleri? Domāju, ka tie dīleri, kuri bijuši tirgus līderi, zināmas rezerves uzaudzējuši, šo krīzi pārdzīvos vieglāk nekā 2009. gadā. Gan materiālo uzkrājumu balstīti, gan krīzes menedžmentu apguvušu darbinieku prasmju dēļ.
Stāvoklis var kļūt kritisks tikai tad, ja pārāk lēni atgūsies paši ražotāji, no kuriem daudzi šobrīd apstājušies pilnīgi un galīgi, ja vīrusa pinekļos sapīsies sarežģītā un globālā auto elektrisko komponenšu piegāde.
Zigurds Liepa, “Mūsa motors”
Martā sācies, jaunu auto tirgus apjoma kritums turpināsies vēl straujāk. Aprīlī vismaz līdz divām trešdaļām samazinājuma no pērn ierastajiem 1500–1700 auto mēnesī.
Pat ja būtu pircēji – 21 “Renault” un “Dacia” rūpnīcām pasaulē pašlaik atslēgta elektrības padeve. To atjaunos ne agrāk kā maija vidū – tā ir labākā prognoze. Un šo ražošanas procesu inerce ir liela.
Augļi ienāksies tikai rudenī. Tad arī varam cerēt uz atgriešanos 2019. gada līmenī.
Jautājums – kā izdzīvot līdz rudenim? Ieguvēji būsim tie, kuri nodokļus godīgi maksājuši, var daļu pašlaik lieko darbinieku palaist šā gada vai agrāk neizmantotos atvaļinājumos.
Pārējiem izmantot valsts dotās kompensācijas, kuras tiešām var saņemt maksimālajā 700 eiro apmērā, ja apgrozījums krities un nodokļu parādu nav.
Palīdzēs arī servisa nemainīgais apgrozījums – tām firmām, kuras apkalpo komerctransporta joprojām kustīgos parkus.
Zināms “spilventiņš” varētu būt arī agrāk kā iemaksa par jaunu pirkumu pieņemtās lietotās automašīnas, kuras esam uzkrājuši savos pagalmos.
Tās varētu būt vairāk pieprasītas nekā pērn, jo pat tie, kuriem pārvietošanās līdzeklis nepieciešams, būs skopāki, taupīgāki, centīsies pasargāt kaut daļu savu finansiālo uzkrājumu.
Un vēl – mēs neizbēgami būsim ļoti atkarīgi no tā, kā atgūšanās no pandēmijas veiksies Eiropai kopumā. Pat ja Latvijas rezultāti būs labāki (kā tas šobrīd šķiet), pat ja normālu dzīvi atsāksim jau vasarā, mūs bremzēs plašākais vājums.
Bet izdzīvot varēsim. Ir gan vēl viens drauds – cilvēki, kam šajā laikā beigsies operatīvā līzinga līgumi, nez vai gribēs šos auto izpirkt. Mums nāksies tos pieņemt atpakaļ – par agrāk nolikto atlikušo vērtību.
Un te ļoti svarīga būs banku attieksme – vai tās pagarinās mūsu kredītlīnijas arī tad, ja kopējais uzņēmuma apgrozījums būs samazinājies? Ja baņķieri uzvedīsies tik skopi kā 2008. gadā – diemžēl vai trešdaļa auto dīleru var “noiet pa burbuli”.
Attiecībā uz jau pirms krīzes gaidīto automobiļu sadārdzinājumu paaugstināto ekoloģisko prasību dēļ – sarunās ar importētājiem virmo tāda gaiša domiņa, ka šos papildu maksājumus vajadzētu atcelt.
Vai vismaz atlikt. Taču tā šobrīd ir tikai domiņa, kura direktīvos dokumentos pagaidām nav ietērpta. Tā nav prioritāte. Vispirms taču tā asinsrite jāatjauno – elektrība rūpnīcām jāpieslēdz…
Jānis Pormalis, privātuzņēmējs, “Auto asociācijas” eksprezidents.
Šī situācija nav tāda kā 2008. gadā. Es uzskatu, ka šī krīze var izrādīties daudz nopietnāka, dziļāka un ar tālejošākām sekām. Ne tikai tādēļ, ka tā ir patiešām globāla un satricinājusi auto industrijas pamatus.
Sliktākais ir tas, ka mēs nezinām, kā šo visu izturēs un kā reaģēs finanšu institūcijas, komercbankas. Runājot par Latviju, manī optimismu vieš tas, ka šajā unikālajā laikā mūsu valsts banku un tātad arī kopējo finanšu virzienu vadīs jaunais prezidents Mārtiņš Kazāks. Gaišs, gudrs cilvēks, manuprāt.
Gandrīz droši varu teikt arī to, ka, auto ražošanai atsākoties, uz tālāku nākotni nobīdīsies daudzi vērienīgie elektrifikācijas projekti, jo tie būs pārāk dārgi gan pašiem ražotājiem, gan nu jau gan trūcīgākiem, gan apdomīgākiem patērētājiem.
Dārgu auto pircēju daļiņa, protams, saglabāsies, taču augs pragmātiskākas pieejas piekritēju pulks. “Dacia” un līdzīgu vienkāršu pārvietošanās līdzekļu popularitāte. Bet šis process nebūs ātrs.
Domāju, ka paies pat trīs vai četri gadi, līdz auto tirgus apjoms atgriezīsies pie 2019. gada līmeņa.
Ansis Auziņš, “Andre motors”
Viss, ko kolēģi te runā, ir tikai tādi tradicionālas iztēles augļi. Mēģinām paredzēt, kad atsāksies ierastā kārtība. Bet ļoti iespējams, ka tā nekad neatgriezīsies, ka būs pavisam cita kārtība.
Dārgo dīleru salonu nebūs. Auto izvēlēsimies internetā, tur arī pasūtīsim. Kā tādu picu. Pastāv, protams, pēcpārdošanas servisa problēmas. Bet arī tās ir digitāli un virtuāli atrisināmas.
Baidos, ka automobiļus (ne tikai) tuvā nākotnē tirgos bez ierastajiem klātienes kontaktiem. Kāpēc baidos? Tas taču ir “ērti”, iespējams, lētāk nekā agrāk. Bet – nedrīkst taču nonākt līdz tam, ka veči vairs nespiež viens otram roku!
Ka jaunie aktīvas, kustīgas dzīves vietā sēž mājās, dzer, ķīvējas, šķiras. Tā būtu riebīga un vīrusa uzvarēta pasaule…
Māris Ozoliņš, konkursa “Latvijas Gada auto” organizators
Pēkšņā vīrusa ietekme mūs un visu pasauli satricināja nesagatavotus.
Turklāt nav zināms, cik ilga tā vēl būs. Nav zināms, kad atgūsies ražotāji un vai viņu prioritāte tad būs jaunu modeļu un tehnoloģisku novitāšu ieviešana, kura līdz šim bijusi dažādu “Gada auto” konkursu balsojumu priekšplānā.
Kas attiecas uz Latvijas konkursu – tas būs arī šogad.
Kompaktākā formātā, vismaz pagaidām bez vērienīgiem kolektīviem testu braucieniem, bet būs. Jo interese par auto jaunumiem, pareizu auto izvēli ir nemirstīga. To savu iespēju robežās balstīsim.
