Autoservisi joprojām pagrīdē 7
Automašīnu remonta un apkopes uzņēmumos, kas reģistrējuši savu saimniecisko darbību un godīgi maksā valstij nodokļus, uzskata, ka pirms pāris gadiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzsāktās pārbaudes stāvokli nozarē nav uzlabojušas ne par mata tiesu.
Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš uzskata, ka nozarē nodokļu maksātāji joprojām ir liels izņēmums. No aptuveni 4000 oficiāli reģistrētajiem uzņēmumiem maksātāju skaits nepārsniedz desmito daļu, savukārt aptuveni divas trešdaļas nozarē strādājošo slēpj patiesos ienākumus, maksājot mazākus nodokļus, vai nemaksā neko.
Servisu par daudz
Izjautāts par iemesliem, kāpēc uzlabojumu nav, Ingus Rūtiņš atzīst, ka jau pašlaik autoapkopes un remonta uzņēmumu ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā būtu nepieciešams, ņemot vērā automašīnu skaitu.
“Diemžēl kādai daļai iedzīvotāju šķiet, ka kaut ko skrūvēt ir pats vieglākais veids, kā nopelnīt, tāpēc autoservisu skaits palielinās. Oficiāli automašīnu tirdzniecības un autoremonta nozarē strādā ap 20 000 cilvēku. Taču kopā ar nelegāli strādājošajiem viņu ir ievērojami vairāk. Jaunpienācēji mēģina iespraukties šajā tirgū, piedāvājot klientiem zemāku cenu. Bet vislabāk to var izdarīt uz nodokļu rēķina – nemaksājot pievienotās vērtības nodokli un darbaspēka nodokļus, kas darba devējiem ļauj ietaupīt ap 50% izdevumu,” viņš skaidro.
Jāmaina nodokļu politika
“VID var pārbaudīt autoservisus, cik vien grib. Kamēr pašreizējā nodokļu politika netiks reformēta pašos pamatos, tikmēr nekādu uzlabojumu nebūs ne šajā nozarē, ne citās,” atzīst Liepājas autoremonta un apkopes uzņēmuma “Lāde” īpašnieks Edgars Dreija, “nodokļu nemaksātājus savā nozarē jūtu ļoti labi, tāpēc ka vienlaikus esmu “Peugeot” dīleris. Pie mums diezgan bieži atbrauc šīs markas automašīnu īpašnieki, kuri, mēģinot ietaupīt uz pievienotās vērtības nodokļa rēķina, pie kaktu meistariem sačakarējuši savu auto tiktāl, ka tagad jābrauc tos labot pie mums.”
Edgars Dreija pauž pārsteigumu arī par to, ka citās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem vajadzīgas licences, bet darbiniekiem, piemēram, grāmatvežiem un citiem, vajag sertifikātus. Taču autoservisiem atļaujas nevajag, kaut arī nozarē oficiāli strādājošie jau krietnu laiku iestājas par to.
Edgars Dreija domā, ka nelegāli strādājošos varētu “izķert” veiksmīgāk, iesaistot šajā pasākumā citas valsts pārvaldes iestādes, piemēram, Valsts vides dienestu, kam būtu jāraugās, kā autoservisā nodrošina izlietoto autoeļļu, smērvielu, dažādu citu remontā izmantoto ķīmisko vielu savākšanu, notekūdeņu un gaisa attīrīšanu. Taču šīs pārbaudes notiek pavirši vai nenotiek vispār.
Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere gan uzskata, ka tā gluži nav, kā stāsta autoservisos. Autoremonta uzņēmumus pārbaudot, uzņēmējdarbības uzsākšanai tiem jāsaņem atļauja, kas atkarībā no darbības veida ir divējādas.
“Diemžēl nevaram pilnīgi precīzi pateikt, cik valstī ir mehānisko transportlīdzekļu remonta un apkopes darbnīcu, kurām esam izsnieguši atļaujas, tāpēc ka dienesta elektroniskās informācijas sistēma nespēj atlasīt uzņēmumus pēc darbības veida. Aptuveni to varētu būt 445. Arī pārbaužu skaits, iespējams, nebūs pilnīgi precīzs. Piemēram, 2015. gadā dienestā reģistrētas 219 pārbaudes,” viņa skaidro.
Daži autoservisu īpašnieki atzīst, ka esot vēl citi iemesli, kāpēc nozarē uzlabojumu nav. Viņuprāt, kamēr nelegāli strādājošos autoservisus pārbaudīs viens pats VID, kuram šīm pārbaudēm pat nepietiek spēku, tikmēr nekas nemainīsies. Kāds manis uzrunātais autoservisa darbinieks pat atklāj, ka par gaidāmo VID pārbaudi viņi uzzinājuši laikus no… VID darbinieka. Ieplānotās pārbaudes dienā aizslēguši servisu un nosēdējuši mājās. Pēc tam turpinājuši strādāt tāpat kā parasti.
