Autoservisa pakalpojumi auto īpašniekam gadā izmaksā 200 latu 0
Gadā vidēji par autoservisa pakalpojumiem auto īpašnieki šķiras no 200 latiem, prezentējot pētījumu par autoservisu pakalpojumu kvalitāti un klientu apmierinātību, sacīja Vācijas auto pēcpārdošanas konsultāciju uzņēmuma “Wolk After Sales Eksperts GmBH” konsultants Krišjānis Āboltiņš.
Aptaujas rezultāti liecina, ka auto remonta darba kvalitāti par svarīgu faktoru atzinuši 93% autobraucēju, bet remonta pakalpojumu izmaksas ir nozīmīgas 82% autobraucēju. Savukārt kopumā 79% aptaujāto visaugstāk vērtē autoservisa personīgo attieksmi, 77% autoservisa izvēlē ir svarīga pakalpojuma sniedzēja komunikācija ar klientu.
Tāpat aptaujā secināts, ka tikai 15% auto īpašnieki pirms autoservisa izvēles veic piedāvājuma izpēti un salīdzina cenas. 20% autovadītāju servisa izvēlē ir svarīgi citu ieteikumi. 3% autoservisa izvēlē uzticējušies reklāmai medijos.
Aptaujā arī noskaidrots, ka 19% respondentu auto remontē paši, 20% palīdz radi vai paziņas, 27% izmanto kādu ne neatkarīgiem autoservisiem (tādiem, kas nepieder autorizētajiem auto dīleriem), 14% savus spēkratus remontē dīleru servisos.
33% autobraucēju autoservisa pakalpojumus izmanto divas reizes gadā, 23% – trīs reizes gadā, 10% respondentu savas automašīnas tehniski aprūpē biežāk nekā piecas reizes gadā, 8% auto remonts nepieciešams retāk nekā reizi gadā.
Vidēji gadā par auto remontu Latvijā auto īpašnieki iztērē 200 latu, un 43% atzinuši, ka nākotnē neplāno samazināt auto remonta izmaksas.
Āboltiņš norādīja, ka patlaban Latvijā dominē ar dīleriem nesaistītu autoservisu tirgus, jo 93% autoservisu ir neatkarīgas darbnīcas, piemēram, Vācijā neatkarīgie servisi ir vien 56%, taču šajā valstī, tāpat kā citās lielākajās Rietumeiropas valstīs, autoservisu kvalitāti nodrošina auto servisu konceptu ķēdes, piemēram, “Bosch Car Sevice”.
Pētījumā tika aptaujāti 728 Latvijas autobraucēji, no kuriem 348 bija sievietes, bet 380 – vīrieši. Aptaujāto vidējais vecums ir 39,8 gadi. No visiem aptaujātajiem 69% dzīvo pilsētās, bet 31% lauku reģionos, tajā skaitā Rīgā – 48%, Zemgalē – 16%, Latgalē – 8%, Kurzemē – 15% un Vidzemē – 13%.
