Pašreiz autortiesību regulējumā ir ieviesta t.s. Creative Commons licence, ar kuru darbu autori atļauj tos izmantot brīvi. Tas var izrādīties risinājums nākotnes “pelēkajām zonām”, bet neglābj no sarežģījumiem ar pagātnes nezināmo autoru darbiem.
Pašreiz autortiesību regulējumā ir ieviesta t.s. Creative Commons licence, ar kuru darbu autori atļauj tos izmantot brīvi. Tas var izrādīties risinājums nākotnes “pelēkajām zonām”, bet neglābj no sarežģījumiem ar pagātnes nezināmo autoru darbiem.
Foto – Shutterstock

Viedokļi 0

AKKA-LAA komunikāciju speciāliste Ieva Kolmane:­ “Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn nācis ar pārliecību par vienota digitālā tirgus nepieciešamību ES robežās, un tas paredz pārskatīt arī autortiesību likumus. No vienas puses, izmantotāji grib panākt, lai aizsargāti autordarbi būtu vienkāršāk pieejami; no otras puses, autori stāv un krīt par savām tiesībām, skaidrojot, ka tas nedrīkst notikt uz viņu rēķina un ka viņi baro ne vien Eiropas kultūru, bet arī ekonomiku.”

Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītājs Reinis Markvarts: “Atsevišķiem darbu izmantotājiem – bibliotēkām, izglītības iestādēm un muzejiem, kā arī arhīviem, iestādēm, kuru funkcijās ietilpst filmu vai skaņu ierakstu saglabāšana, un sabiedriskajām raidorganizācijām – likums kopš 2014. gada 31. decembra paredz tiesības izmantot to krājumos iekļautus nenosakāmu autortiesību subjektu darbus bez autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanas pēc tam, kad iestāde, kas vēlas darbu izmantot, atbilstoši likumā noteiktajam ir veikusi tiesību subjektu meklēšanu. Pārējiem darbu izmantotājiem likums neparedz tiesības izmantot darbus, arī ja autortiesību subjekts nav noskaidrojams.”

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.