“Tā ir cīņa par tirgu” 2
Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols grozījumu nepieciešamību principā nenoliedz un pat esot jau gaidījis, jo vairākas normas, gadiem ritot, bijis nepieciešams juridiski sakārtot un precizēt, arī tādas, kas patiesībā jau reāli dzīvē darbojas. Taču viņu satrauc, ka no grozījumiem kā āža kāja spraucoties ārā jauno automašīnu tirgotāju (kuri, kā zināms, tirgo arī lietotas automašīnas) lobisms, ko realizē Auto asociācija.
“Tā ir cīņa par tirgu. Jauno auto tirgotāji, dīleri vienmēr gribējuši to pārdalīt par labu sev, tomēr, lai ko arī viņi darītu, tas jau ilgstoši ir procentuāli stabils Latvijā pirmoreiz reģistrētajiem auto: apmēram 70:30 lietoto labā. Vissatraucošākais ir Auto asociācijas piedāvātais un iestrādātais punkts, kas būtiski var mainīt lietoto auto tirgu cenu pieauguma virzienā: ka tirgotājam par visām tirdzniecībā esošajām automašīnām turpmāk būs jānorāda informācija par automobiļa drošības sistēmu un drošības spilvenu tehnisko stāvokli un to darbības pārbaudi. Iekārtas, ar kurām to var pārbaudīt, ir dārgas, un ne visi ierindas lietoto auto tirgotāji vai servisi tādas iepirks. Tādas iekārtas ir auto dīleru rīcībā un vēl dažos servisos ierobežotā skaitā. Tas nozīmē, ka ar katru tirdzniecībā pieņemto automašīnu būs jābrauc uz dīleru servisiem, kur šīs iekārtas ir. Tās būs ievērojamas papildu izmaksas visiem lietoto auto tirgotājiem, par kurām beigās būs spiests samaksāt patērētājs. Tātad varam rēķināties ar automašīnu cenas pieaugumu. Interesanti, ka CSDD tehnisko apskašu laikā jau sācis eksperimentālā kārtā pārbaudīt šīs drošības sistēmas,” skaidro U. Vītols un piebilst, ka lietoto auto tirgotāji jau šobrīd ir gatavi un veic šīs pārbaudes, ja pircējs vien to vēlas, un šāds grozījums noteikumos nebūt neesot nepieciešams. Tomēr jāpiebilst, ka MK grozījumu projektā nav teikts, ka drošības sistēmas obligāti jāpārbauda, ir tikai jāsniedz informācija par sistēmu esamību, tehnisko stāvokli un darbības pārbaudi. Arī CSDD šo projekta punktu neinterpretē tā kā Vītols. Tirgotāja uzrādītā informācija var būt, piemēram, arī tāda: “Drošības spilveni ir, bet pārbaudīti nav.”
Grozījumos iestrādātā norma, ka turpmāk obligāti jānorāda automašīnas tirdzniecības cena, pati par sevi esot saprotama, tomēr no pieredzes U. Vītols zinot, ka gandrīz katras automašīnas cena tiek nokaulēta, tāpēc būtu nepieciešams VID papildu skaidrojums, kā šādā gadījumā jārīkojas komersantam, lai korekti izpildītu šo VID prasību situācijā, ja sākuma cena atšķirsies no cenas, par kuru auto reāli pārdots.
“Vienmēr sāpīgā tēma ir odometru korekcijas. Diemžēl tos griež visā Eiropā. Kamēr šīs korekcijas ierīces var brīvi iegādāties internetā jebkurš gribētājs, es atrisinājumu šai problēmai tuvākajā laikā diemžēl nesaskatu. Un kā lai labticīgs tirgotājs, kas pieņēmis auto komisijas tirdzniecībā vai iepircis to kā preci kaut kur Eiropā, zina, ka odometrs nav griezts? Tāpat: kā lai zina, ka auto nav salikts no vairākiem, ir ar pārsistiem numuriem vai cietis plūdos? Bieži vien nekā. Diemžēl arī servisa grāmatiņas esamība to negarantē. CSDD ir piekļuve automobiļu reģistram, kur kaut ko var uzzināt, bet tikai tad, kad auto esi nopircis un atvedis uz Latviju. Diemžēl CSDD man kā reģistrētam auto tirgotājam nesniedz informāciju par mašīnai iespējamiem eksistējošiem liegumiem, avārijām vai citiem apgrūtinājumiem, kas liegtu automašīnas reģistrēšanu Latvijā.”
