Blēžus meklējot 2
Eju meklēt blēžus. Staigājot pa Rumbulas plačiem, vismaz man viss šķiet pietiekami kārtīgs un skaidrs. Automobiļi svaigi, krāsaini un pajauni. Protams, nav rampu uguņu un pārdevēju baltos kreklos. Bet arī satiktie ir pieklājīgi. Jurijs Silantjevs Rumbulā strādā piecus gadus. Trijatā pārraugot vienu placi. Tas, ka viņu kā Rumbulas pārdevēju automātiski daudzi uzskata par blēdi, viņu gan tracina, gan uzjautrina.
“Es strādāju godīgi. Mani regulāri pārbauda, un es nevēlos nepatikšanas ar VID. Esmu mācījies ārzemēs un uzskatu sevi par profesionāli. Pārdodu kvalitatīvus automobiļus un vēlos labu slavu, lai ļaudis pie manis atgriežas. Droši vien kāds Rumbulā arī ir negodīgs, bet es nezinu. Tie laiki, kad te “līmēja” kopā automašīnas, pārdeva zagtas, ir palikuši vēsturē. Tie bija 90. gadi. Dzirdēts, ka Lietuvā to joprojām dara. Jā, te var atrast automašīnas ar atgrieztiem kilometru rādītājiem, bet es to nedaru. Nāciet, es parādīšu, ka man ir automašīnas ar 400 000 un pat 600 000 kilometru nobraukumu,” aicina J. Silantjevs.
Artūrs Mālnieks Rumbulā darbojas pirmo gadu un tikai veido savu vēsturi ar skatu nākotnē vismaz desmit gadus uz priekšu: “Cilvēki tic propagandai, ka Rumbulā varot nopirkt tikai kaķi maisā. Tas spiediens, kas tagad ir uz plačiem, ir lielo autotirgotāju salonu nolobēts. Ja reiz esmu blēdis, kāpēc tad tādi lielie lietoto automobiļu tirgotāju saloni man sūta īsziņas un lūdz, lai dodu viņiem tirgot savas automašīnas?” neizpratnē ir Artūrs un rāda saņemtās īsziņas.
Par šo manu skatu uz Rumbulas plačiem un to, ka tieši tur pats esmu iegādājies savus pēdējos četrus auto un neesmu vīlies, padalos ar I. Rūtiņu.
“Vai nu jums laimējies, vai arī neapzinājāties, ko esat nopircis. Nedomāju, ka esat iegādājies automobiļus, par kuriem daudz kas bijis zināms. Rumbula ir vieta, kurā ir koncentrēts ļoti liels tirgotāju skaits, un tajā pašā laikā iespēja tur iegādāties kvalitatīvu vai vismaz ar ticamu vēsturi auto ir ļoti ierobežota. Protams, arī Rumbulā ir godprātīgi tirgotāji, tomēr to skaits ir niecīgs,” man atbild Auto asociācijas viceprezidents. Savukārt es norādu, ka automobiļiem nāca līdzi servisa grāmatiņas ar visiem zīmogiem un nobraukto kilometru skaitu. “Šādas servisa grāmatiņas var nopirkt tepat Latvijā un sarakstīt tajās, ko grib, un tā arī dara. Pagājušogad vairākos lietoto automobiļu tirdzniecības laukumos izlikāmies, ka gribam pirkt auto vidēja uzņēmuma vadītājam – piecus līdz septiņus gadus vecu, kaut ko no premium segmenta. Vairāk nekā 40% gadījumu konstatējām odometra grozījumus, vienā gadījumā bija atgriezti atpakaļ pat 300 000 kilometri – tas bija kāds taksometrs savā iepriekšējā dzīvē. Novērojumi liecina, ka atsevišķos segmentos odometra grozījumi ir pat 80% gadījumu. Esmu pārliecināts, ka, iegādājoties automobili, jums ir tiesības zināt, vai iepriekš tas nav bijis taksometra statusā, tomēr par to mūs, protams, neviens neinformēja. Arī labticīga auto vēstures nezināšana ir sava veida krāpšana. Auto tirgošana nav tikai nokraušana no treilera un rēķina-uzziņas izrakstīšana. Tas ir draņķīgs tirgotājs, ja nezina automobiļa vēsturi. Auto pirkšanas eksperimentā mums gadījās tikai viens profesionāls pārdevējs. Vācijā, Šveicē pircējs var pārdevējam atdot braucamo, ja par tā stāvokli vai būtiskiem vēstures faktiem ir kaut kas noklusēts. Formāli tas ir spēkā arī Latvijā. Tomēr jāņem vērā, ka ir jābūt iegādes dokumentācijai, lai kaut teorētiski būtu iespējams šīs tiesības realizēt. Es runāju par oriģināliem autentiskiem dokumentiem, nevis falsifikācijām, kas tiek plaši praktizētas pie mums. Manuprāt, vajadzētu panākt, ka tirgotāji norāda ne tikai automobiļa drošības sistēmu stāvokli un nobraukumu, bet arī visu servisu apmeklēšanas vēsturi, kad mainītas būtiskas detaļas, piemēram, zobsiksna, kādos negadījumos braucamais cietis un kad slīcis. Tāda obligāta prakse jau vairāk nekā 25 gadus ir Ziemeļamerikā, Kanādā un pavisam nesen sākta arī Beļģijā.”
Tirgotājs Rumbulā J. Silantjevs aicinājumus norādīt auto vēsturi gan sauc par muļķībām. Pirmkārt, to neviens nevarot izsekot. Otrkārt, nomainot dzinēju, salonu, nemaz nerunājot par citām detaļām, pat automobili ar 600 000 km nobraukumu varot uztaisīt kā konfekti.
Stingra prakse esot SIA “Amserv Motors” (oficiālais “Toyota” pārdevējs Latvijā). “Visām mazlietotajām automašīnām, kas tiek pārdotas pie mums, ir veikta pirmspārdošanas diagnostika, tāpēc mēs varam klientu informēt par to, kas ar šo automašīnu ir noticis iepriekš. Mēs uzņemamies atbildību par preci, ko pārdodam. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki mums nodod komisijā mazlietotas automašīnas ar atpakaļ atgrieztiem kilometru rādītājiem. Iespēju robežās tas tiek pārbaudīts, un šādas automašīnas mēs komisijas tirdzniecībā neņemam,” saka uzņēmuma vadītājs Ints Pērkons.
I. Rūtiņš norāda, ka joprojām notiek manipulācijas ar pašiem automobiļiem: “Braucamais ir neatgriezeniski cietis negadījumā, kad nav nekāda ekonomiskā pamatojuma to atjaunot, bet pēkšņi tas spožs un kā jauns iet tehnisko apskati CSDD. Un tad izrādās, ka tas salipināts no vairākiem vrakiem vai kaut kas piezagts klāt, vai nozagts tādas pašas markas automobilis, kam klonēti vraka numuri. Arī šādi auto tirgū ir lētāki. Vai par tiem pircējiem nebūtu jāzina?”
