Galvenais − cīnīties laikus 0
Automašīnu krāsošanas darbnīcas “Speed3” dibinātājs Jānis Kārkliņš stāsta, ka ar rūsas skartām automašīnām strādā jau kopš 1997. gada. – Nav universālas un vienreizējas metodes, kā tikt galā ar automašīnas rūsēšanu, ja transports lietots ziemā. Vide uz ceļa ir agresīva, akmeņi, atsitoties pret virsbūves detaļām, rada plaisas, nodauza krāsu, un, kad tur nonāk sālsūdens, sākas korozijas process. Aiz moldingiem un citām plastmasām dažādās kabatās var sakrāties mitrums un dubļi. – Jautāts, ko lai pasāk, lai mašīna nesarūsētu, Jānis Kārkliņš salīdzinājumam izmanto vizīti pie zobārsta: – Liela daļa vīriešu pie zobārsta iet tad, kad ir pavisam slikti un zobs jau sāp, lai gan zobārsti iesaka vismaz reizi gadā apmeklēt arī higiēnistu. Tāpat ir ar mašīnām. Kad kaut kur uzrodas rūsas plankums, kad uzburbst krāsa, nevajag gaidīt, kad izrūsēs caurums. Pašā sākumā šādu defektu var novērst lēti, citreiz pat ar saviem spēkiem.
Autokrāsotājs stāsta, ka ir svarīgi sarūsējušajā vietā pilnībā notīrīt rūsu: – Restaurējot automašīnu, šim nolūkam izmanto smilšu strūklu, bet ikdienas apstākļos var ar drāšu birsti, ko uzliek leņķa slīpmašīnai. Ja platība ir pavisam neliela, var mēģināt izlīdzēties ar smilšpapīru. – Galvenais ir panākt, lai apstrādājamā vieta ir pilnībā nožuvusi, un nekavējoties apstrādāt šo vietu ar skābo grunti un pēc tam ar parasto grunti. – Cilvēki izdara lielu kļūdu, braucot ar automašīnu, kad darbs daļēji paveikts – mašīna ir tikai nogruntēta vai nošpaktelēta, bet nav līdz galam nokrāsota un nolakota. Grunts, tāpat kā špaktele, ir poraina, un tajā ar laiku tāpat iesūksies mitrums un rūsa būs atpakaļ. Šādus darbus vajag paveikt maksimāli īsā laikā, pilnībā, un vēlams to darīt siltā garāžā, nevis peļķē pagalma vidū.
Jānis Kārkliņš skaidro, ka, pirmās reizes veicot šādas procedūras saviem spēkiem, uz profesionālu rezultātu labāk necerēt. Tomēr, ja tā lieta patīk un interesē, kāpēc ne. – Visām krāsām, špaktelēm un gruntīm ir lietošanas instrukcijas, tehnoloģiskos procesus var izlasīt internetā. Tomēr, no otras puses, varbūt labāk šo laiku pavadīt kopā ar ģimeni, nevis pēc vairākiem iztērētiem vakariem secināt, ka rezultāts labākajā gadījumā apmierina tikai pašu.
Vēl viens mīts ir tas, ka automašīnas apakšu pasargās gumijotais grubuļainais pārklājums, kādu, remontējot virsbūvi, iecienījuši daudzi autoentuziasti. – Protams, izskatās jau labi, tomēr šāds pārklājums nav izturīgs. Kārtīgi braucot pa grants ceļu, tas būs vienos caurumos un problēmas būs lielākas nekā ar vienkārši nokrāsotu automašīnas apakšu, jo aiz gumijas sāks krāties mitrums, kas nevarēs nožūt.
