Autofurgoni pret Lukašenko: Krievijas vairumtirgotāji signalizē par pirmās nepieciešamības preču trūkumu un brīdina par cenu celšanos 58
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltkrievijas Aleksandra Lukašenko režīma organizētā migrantu krīze pie Eiropas Savienības (ES) austrumu, īpaši Polijas, robežas nodara zaudējumus arī Krievijas ekonomikai. Zaudējumi kļūs vēl lielāki, ja problēmu tuvākā laikā neizdosies atrisināt un Polija, kā brīdinājusi, slēgs robežu ar Baltkrieviju dzelzceļa un autokravu pārvadājumiem.
Krievijas laikraksta “Kommersant” rīcībā nonākusī Krievijas uzņēmēju vēstule valdības vicepremjeram, ekonomistam Andrejam Belousovam, lūdzot mazināt grūtības, kas radušās ES un Krievijas autopārvadājumu jomā. Laikraksta aptaujātie eksperti norāda, ka Krievijas preču pārvadātājiem nav iespēju pilnvērtīgi aizstāt importa un eksporta ceļu caur Poliju un Baltkrieviju ar alternatīviem virzieniem. Tas vairo cerības, ka Maskavai, iespējams, tomēr nāksies piespiest Lukašenko atteikties no neprātīgā plāna “atriebties” kaimiņiem un visai ES, izmantojot mākslīgi radīto migrantu plūsmu kā hibrīdkara ieroci.
Kokakolas faktors
Polijas–Baltkrievijas Kuzņicas/Bruzgu robežpārejas punkts, kur migrantu grupas vardarbīgi mēģina ielauzties Polijas teritorijā, autotransportam ir slēgts kopš 9. novembra. Līdz ar to vēl atvērtajā kontrolpunktā Bobrovniki/Berestavica jau pagājušās nedēļas beigās veidojās milzīgi kravas autofurgonu sastrēgumi. Rinda uz iebraukšanu Baltkrievijā bija 25 km gara, un robežšķērsošanas laiks pieauga līdz 80 stundām.
Savukārt izbraukšanu no Baltkrievijas vakar plkst. 10 no rīta gaidīja 420 furgoni. Viena autofurgona piespiedu dīkstāve uz robežas izmaksā 300–500 eiro dienā. Kā vēsta “Kommersant”, Krievijas vairumtirgotāji signalizē par ievesto pirmās nepieciešamības preču trūkumu un brīdina par cenu celšanos. Preču piegāžu aizkavēšanos atzinuši daži Krievijas lielveikalu ķēžu pārstāvji, gan neprecizējot tieši, kā trūkst.
Vēstulē, ko Krievijas valdībai nosūtījusi Krievijas Konsultatīvā ārvalstu investīciju padome, kurā ietilpst tādu firmu kā “Danone”, “Mars”, “PepsiCo”, “Sanofi”, “Coca-Cola” un “Unilever” pārstāvniecības, atgādināts, ka 10% Krievijai nepieciešamā importa pārtikas un nepārtikas preču veidā, tajā skaitā medikamenti, sastāvdaļas, iepakojums, iekārtas un izejvielas, valstī ienāk caur Polijas–Baltkrievijas robežu.
Turklāt 90% piekrīt autopārvadājumiem. Saskaņā ar vēstulē teikto, sastrēgumi sāk veidoties arī uz robežšķērsošanas punktiem ar Lietuvu un Latviju. Uzņēmēji lūguši vicepremjeru Belousovu pēc iespējas ātrāk nokārtot jautājumu par atļaujām kravu plūsmas daļas novirzīšanai uz Latvijas–Krievijas robežu.
“Pašreizējās situācijas saglabāšanās var būtiski ietekmēt piegāžu ķēdes un preču pieejamību iedzīvotājiem, īpaši ņemot vērā kravu apgrozības un produkcijas pieprasījuma palielināšanos jaunā gada svētku priekšvakarā,” dokumentu citē “Kommersant”.
Ziņu aģentūra “Interfax” vēsta, ka Belousovs licis attiecīgajām ministrijām “izskatīt” vēstulē teikto. Taču transporta uzņēmuma “Sovtransavto” rīkotājdirektors Vladimirs Tjans avīzei aizrādījis, ka kravu pārorientēšana problēmu īsti neatrisinās, jo esošo kontroles punktu caurlaidība tāpat būs ierobežota. Kāds vārdā nenosaukts biznesa pārstāvis “Kommersant” paudis uzņēmēju cerības uz “politisku jautājuma atrisināšanu”.
Ja robežas slēgs
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis svētdien paziņoja par Varšavas gatavību slēgt robežkontroles punktus un pārtraukt kravu transportēšanu caur Baltkrieviju, ja tās varasiestādes turpinās kavēt pie robežas esošo Irākas un citu Tuvo Austrumu valstu pilsoņu atgriešanos dzimtenē un mudinās tos uzbrukt Polijas robežai un robežsargiem.
“Mēs esam gatavi visam. Esam gatavi arī sankciju eskalācijai, robežpāreju slēgšanai, lai nebūtu iespējams veikt kravu tranzītpārvadājumus,” uzsvēra Polijas premjers. Transporta un loģistikas sfēras eksperte Olga Fedotkina “Kommersant” atzinusi, ka “pat grūti iedomāties” sekas, kādas izjustu patērētāji un uzņēmēji Krievijā, ja robežu slēgtu piegādēm.
Profesors Henrihs Domaņskis no Polijas Zinātņu akadēmijas intervijā “Polskie Radio” pieļāvis, ka Lukašenko nāksies ņemt vērā paša radītās migrantu krīzes ekonomisko atbalsi. Caur Baltkrieviju plūst dzelzceļa kravu tranzīts no Ķīnas uz ES, tāpat Baltkrievijai eksports uz Rietumiem un imports ir ļoti svarīgi. “Agri vai vēlu Lukašenko nāksies piekāpties, iespējams, Krievijas spiediena dēļ. Jo Krievijas eksports uz ES arī plūst caur Baltkrieviju.
Šo maršrutu nevar aizstāt ar tranzītu caur Ukrainu vai Baltijas valstīm. Bet tas nozīmē, ka pašreizējās krīzes atrisināšanā izšķirošais būs ekonomiskais faktors,” tā Domaņskis. Pēc profesora domām, Lukašenko arī nevar pilnībā ignorēt neapmierinātību Baltkrievijas sabiedrībā, ko rada migrantu tūkstošu klātbūtne.
Ticamāk, ka spriedze uz robežām pakāpeniski samazināsies, ko jau var pamanīt. Pilnīga Minskas un aiz tās stāvošās Maskavas atteikšanās no hibrīdkara paņēmieniem gan maz iespējama. Tikmēr mediji ziņo, ka pirmdien no Minskas uz izcelsmes valstīm aizlidojuši vēl 118 migranti. 18. novembrī no Minskas uz Bagdādi Irākā izlidoja repatriācijas reiss ar 431 migrantu. Prognozēja, ka kārtējā grupa dosies mājup arī otrdien.
