Autobusiem būs sava novadu karte. Kad reģionos sāks kursēt uzlabotā komforta pasažieru autobusi? 3
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Autotransporta direkcija (ATD), kas ir valsts vienotas politikas īstenotāja pasažieru un kravas transporta pārvadājumu jomā, jau otro gadu turpina realizēt līdz šim valsts mērogā lielākā iepirkuma procesu par sabiedriskā autotransporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionos laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam.
Konkursa nolikumā paredzēts, ka kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021. gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā. Latvijas teritorija sadalīta 16 daļās jeb lotēs.
Katras daļas nobraukuma apjoms ir no 2,5 līdz sešiem miljoniem kilometru gadā, savukārt plānotais maršrutu skaits 1030, bet reisu – gandrīz 6200.
Sākotnēji ATD prognozētā šā iepirkuma cena desmit gadiem bija 447 miljoni eiro, taču tagad izskanējušas dažādu ekspertu aplēses, ka tik apjomīgs konkurss ar tajā iekļautajām “zaļā” transporta u. c. prasībām valstij izmaksās vismaz miljardu.
Jebkurā gadījumā Latvijas mērogam tas ir milzīgs iepirkums ar ļoti daudzām interesēm. Pasažieru pārvadājumu nozarē darbojas vairāki pazīstami autotransporta pašvaldību un privātuzņēmumi, kas par šiem ATD desmit gadu līgumiem tagad cīnās visām iespējamām metodēm.
Runas par apturēšanu
Aprīļa beigās medijos izskanēja ziņas, ka pār ATD iespaidīgo iepirkumu savilkušies “negaisa mākoņi” un, iespējams, to nākšoties pilnībā apturēt.
Konkursā zaudējušo uzņēmumu sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un Konkurences padomē (KP) kļuvušas par procesa normu kopš pirmā uzvarētāja paziņošanas, taču nu vēl nākušas klāt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) vēstules Saeimai, premjeram un Valsts prezidentam, pieprasot satiksmes ministra demisiju, esošā konkursa atcelšanu un jauna izsludināšanu līdz ar vīrusa pandēmijas beigām.
Zinātāji izsakās, ka LPPA organizācija līdz šim vairāk aizstāvējusi tieši pašvaldību transporta uzņēmumu intereses.
Savukārt lielās privātās kompānijas norāda, ka pasažieru pārvadājumi vispār neesot pašvaldību uzņēmumu funkcija, kā arī izsaka neapmierinātību par konkursā iekļauto pretmonopolu normu, ka viens pārvadātājs Latvijas teritorijā nedrīkst saņemt vairāk par 15 miljoniem kilometru maršrutu.
ATD: maršrutu piešķiršanas laiki ir beigušies
“Saskaņā ar pastāvošo LR likumdošanu sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumi ir jāiepērk publiskajos konkursos, nevis jānodod piešķiršanas kārtībā attiecīgās teritorijas pārvadātājiem.
Iepirkuma nolikuma noteikumi un prasības bija ar visām iesaistītajām pusēm izdiskutētas, tai skaitā arī ar LPPA. Konkursa atcelšanai pamatu es neredzu,” komentējot runas par konkursa apturēšanu, “Latvijas Avīzei” izteicās ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
“Medijos izskanējusī diskusija drīzāk bija par to, vai konkursā drīkstētu piedalīties pašvaldību transporta uzņēmumi. Patlaban no 16 lotēm deviņās jau ir noslēgti līgumi, un tas veido 58% no visa maršrutu tīkla. Lai arī pasažieru pārvadājumu nozare ir viena no tām, kurā pašvaldību uzņēmumu īpatsvars ir samērā liels, tajos 58 procentos ar līgumiem ir pieci uzņēmumi, un tikai “Daugavpils autobusu parks” ir pašvaldību uzņēmums.”
ATD vadītājs uzsver, ka valsts un arī pasažieru interesēs ir šos pakalpojumus saņemt pretendentu sacensības, nevis kā līdz šim – kvotu piešķiršanas rezultātā.
Piemēram, tajās lotēs, kur sākotnēji iesniegtie piedāvājumi nav bijuši atbilstoši un konkurss izsludināts vēlreiz, tie paši pretendenti savus piedāvājumus ievērojami pārskatījuši, būtiski samazinot izmaksas.
Dažās lotēs, turpinot sadarbību ar tur esošajiem pašvaldības uzņēmumiem, valstij izmaksas jauno līgumu darbības laikā būtu pat par 9 miljoniem eiro lielākas. ATD prognozē, ka kopumā konkursa dēļ valstij 10 gadu laikā izdosies ietaupīt vismaz 50–60 miljonus eiro.
Svarīgi saglabāt konkurenci
“Nu nevaram iedot līgumu Cēsu CATA vai Valmierai bez konkursa, tas tiesiski nav iespējams. Ir sacensība. Tas, kurš zaudē, procesu vēl var pagriezt tā, ka vainīgs nav pats, bet mēģina interešu aizstāvību virzīt caur politiķiem.
Iedomāsimies, piemēram, būvniecības iepirkumus – zaudējušais uzņēmums raksta vēstules premjeram, prezidentam, Saeimai un sūdzas. Šo robežu “nobrukšana” šajā konkursā diemžēl izgaismojas,” uzskata K. Godiņš.
Sabiedriskā transporta pakalpojuma likums nosaka, ka vienam pretendentam nedrīkst nodot vairāk par 40% no kopējā pasūtījuma. “Vistuvāk maksimālajam 15 miljonu kilometru apjomam šobrīd ir “Nordeka”.
Vēl salīdzinoši tuvu ir “Liepājas autobusu parks” un arī “Sabiedriskais autobuss”. Taču valsts interesēs ir noturēt veselīgu konkurenci – tikai divi trīs uzņēmumi ilgtermiņā būtu par maz.
Nav grūti iedomāties, kas notiktu, ja, piemēram, viens no trim lielajiem uzņēmumiem kādā brīdī savu darbību šajā jomā izdomātu pārtraukt. Nedrīkstam pieļaut šādu situāciju,” uzskata Godiņš.
Jaunie autobusi – no 1. augusta
Pagaidām konkurss iet savu gaitu, un pavisam tuvu ir brīdis, kad atsevišķos reģionos sāks kursēt autobusi jaunā līguma ietvaros. Piecās lotēs ar jau noslēgtajiem līgumiem kustība sāksies pēc dažiem mēnešiem – 1. augustā.
Pirmie līgumi būs Liepājas, Kuldīgas un Saldus pusē, kā arī Pierīga, Bauska, Daugavpils un Krāslava. Vēl četru nu jau noslēgto līgumu izpilde sāksies 2022. gada jūlijā (Ogre, Aizkraukle, Cēsis, Limbaži, Sigulda, Jēkabpils, Preiļi un Līvāni).
Septiņās atlikušajās lotēs IUB licis veikt korekcijas nolikuma punktā, kas saistīts ar autobusa izlaides plānošanu.
ATD tuvākajās dienās atkārtoti sludinās konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu septiņās maršrutu tīkla daļās – “Talsi, Tukums”, “Jelgava, Dobele”, “Valmiera, Valka, Smiltene”, “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Madona”, “Rēzekne, Ludza” un “Ventspils”.
Ko tad iegūs pasažieri? Paredzēts, ka maršrutos ar jaunajiem līgumiem brauks autobusi, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs 3,49 gadi. Informāciju par gaidāmajām pieturām autobusos paziņos audio un vizuāli.
Visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (“Wi-Fi”), kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini. 38% autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem.
Vidēji vismaz 60% autobusu būs uzstādīts pacēlājs, nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā. Desmit procenti no visiem pakalpojumu nodrošināšanā katru gadu izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.
