Autobusa biļešu cenas jāceļ, lai mazinātu atkarību no valsts piešķirtajām dotācijām un atjaunotu busu parku 44
Sabiedriskā transporta biļešu tarifu politika kopumā būtu pārskatāma, bet, to veidojot, noteikti jāņem vērā iedzīvotāju maksātspēja un valsts budžeta gatavība sabiedrisko transportu dotēt, intervijā aģentūrai LETA teica Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Viņš uzsvēra, ka tarifu veidošana ir regulārs process, kas jāvērtē, bet pašreizējā situācijā, kad visam strauji pieaug cenas, ir svarīgi neaudzēt inflāciju un palīdzēt sabiedriskajā transportā atgriezties pasažieriem, kas bija aizgājuši Covid-19 laikā. Godiņš norādīja, ka tas ir svarīgāk par tarifa palielināšanu pāris procentu apmērā.
“Visloģiskākais ceļš būtu, ka šogad tarifi netiek celti un pārskatīti, tiek izvērtēta un skatīta tarifu politika kopumā. Agrāk bija ļoti liels “zoodārzs” attiecībā uz tarifiem, bija 24 dažādi tarifi, tas viss tika sakārtots un vienādots,” skaidroja Godiņš, norādot, ka tagad “ir jāpaskatās uz tarifu politiku ar svaigu aci”, ņemot vērā izmaiņas pakalpojumu kvalitātē, jo nākamgad būs jaunie elektrovilcieni un autobusi arī kļūst arvien jaunāki.
ATD vadītājs norādīja, ka sabiedriskā transporta tarifu vērtēšana ir nepārtraukts process, analizējot ienākumus, reisus, maršrutus, pieturvietas.
Godiņš arī stāstīja, ka tarifs reģionālajā satiksmē atšķiras no pilsētas satiksmes. Pilsētā ir viena cena, kurai var pielikt klāt 5%, 10% vai 15%, un tarifs gatavs. Savukārt reģionālajā satiksmē tarifu veido vairākas komponentes. Viens ir pilsēta, no kuras reiss sākas, piemēram, no Rīgas cena ir lielāka. Otrs ir kilometri – jo vairāk nobrauc kilometru, jo lielāka cena. Savukārt vilcieniem ir zonu princips – vilciens lielāko daļu pasažieru pārvadā elektrozonā, un, ja tarifu liktu vienkārši pēc attāluma klāt, tad Daugavpils maksātu jūtami vairāk, bet aizbraukt līdz Ogrei pieaugums būtu daži centi.
ATD vadītājs uzsvēra, ka uz tarifu politiku jāskatās plašāk, izvērtējot, kas strādā jau esošajā sistēmā un kas būtu pilnveidojams.
“Turklāt autobusu un vilcienu tarifi jāskata kopēji, lai nav tā, ka vienam pārvadājumu veidam ir izteikti zemāka cena nekā otram,” teica Godiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka, veidojot tarifu politiku, noteikti ir jāņem vērā iedzīvotāju maksātspēja un valsts budžeta gatavība sabiedrisko transportu dotēt.
Jautāts, vai tā rezultātā nebūs ļoti jāpalielina valsts dotāciju apmērs, Godiņš teica, ka dotāciju apmērs pēdējos gados ir ļoti pieaudzis Covid-19 ietekmē. Salīdzinot 2019.gada pasažieru skaitu ar 2021.gada pasažieru skaitu, tie ir mīnus 40%.
“Tas ir milzīgs daudzums pasažieru, kas attiecīgi ir negūti ieņēmumi. Šobrīd pasažieru skaits atkal pieaug un pieaug ieņēmumi,” teica ATD vadītājs.
Godiņš norādīja, ka ideālais variants būtu, ja apmēram puse būtu ieņēmumi no biļetēm un puse būtu dotācijas. Apmēram tāda proporcija bija 2018.gadā, bet 2019.gadā dotācijas īpatsvars jau bija lielāks nekā ieņēmumi no biļetēm un, sākot ar 2020.gadu, būtiski auga dotācijas īpatsvars.
