“Auto speciālisti mani šokēja” – Raimonds “iegrābies” lietotā automašīnā, taču savu kā patērētāja taisnību neizdodas pierādīt pat tiesā
0
Patērētāji šobrīd Latvijā ir samērā izglītoti – viņi zina savas tiesības, lielākoties arī zina, kur iesniegt pretenzijas utt. Taču situācijas mēdz būt arī pavisam netipiskas un jautājumi rodas neikdienišķi. Viens no šādiem stāstiem nonāca mūsu redakcijas rīcībā. Tā autoram ir neizpratne, vai un par ko uzņemas atbildību lietotu automašīnu tirgotāji.
Par visu pēc kārtas! LA.LV redakcijā saņēmām vēstuli no Raimonda Sietiņa, kurš ir izbijis ūdenslīdējs, policists un namdaris, bet pāri visam, kā pats saka, viņš ir vienkāršs pilsonis un “svaigi izcepts” pensionārs. Iespējams, arī privātpublicists. Savu situāciju Raimonds izklāstījis gana plaši.
Reklāma par pārbaudītiem auto uzrunājusi
Stāsts sācies jau 2022. gadā, kad vīrietis nolēmis iegādāties lietotu automašīnu. Internetā pamanījis SIA “AUTOCAPITAL PLUS” reklāmu, kurā minēts, ka šis uzņēmums piedāvā vizuāli un tehniski pārbaudītas automašīnas, kas atbilst Ceļu satiksmes likuma nosacījumiem. Tas šķitis svarīgi, ņemot vērā, ka mašīna tomēr ir nozīmīgs pirkums.
Visu mazliet sarežģījis fakts, ka nepieciešamās naudas summas Raimondam nav bijis, tāpēc nolēmis ņemt aizņēmumu, ko gan sākotnēji neizdevies saņemt, jo vīrietim jau ir divi nenomaksāti aizņēmumi esošajam auto, kurš vairs nav bijis labā darba kārtībā.
Aizdevums piešķirts!
“Man bija iekrāti 4 000 eiro. Ar to vajadzēja pietikt internetā noskatītam auto. 2022. gada rudenī ierados “AUTOCAPITAL PLUS” (turpmāk – veikals). Man tirdzniecības placī izrādīja noskatīto auto. Tas dzīvē man neiepatikās. Blakus atradās cita automašīna. Tās cena bija ievērojami dārgāka. Man tās iegādei naudas nepietika. Veikala darbinieks ieteica veikt aizņēmumu. Paskaidroju, ka man tādu neaizdos dēļ diviem esošiem aizņēmumiem. Darbinieks teica, ka viņiem ir sadarbības partneris. Tas iespējams aizdevumu aizdos,” pirms 2 gadiem piedzīvotajā dalās Raimonds.
Liels bijis viņa pārsteigums, ka aizdevums ticis piešķirts – to apstiprināja SIA “INCREDIT GROUP”, kas iepriekš telefoniski esot atteicis aizdevuma piešķiršanu jau pieminēto divu aizņēmumu dēļ.
Tiesa gan, esot izvirzīts nosacījums, ka nauda uzreiz tiks ieskaitīta veikala kontā. Viss noticis ātri, vēl pat neesot paspējis iemaksāt savu daļu, kad aizdevējs jau prasījis atsūtīt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, lai nokārtotu līdz galam dokumentus.
Raimonds stāsta tālāk: “Ticēdams komersanta reklāmai un ņemot vērā veikala norādi, ka tas ir drošs lai izmantotu ceļa satiksmē, un ir atbilstošs CSDD prasībām, devos uz CSDD, lai parakstītu pirkuma priekšmetu. Vajagot tikai nomainīt dzinējam eļļu.
Braucot uz CSDD iebraucu autoservisā nomainīt eļļu. Auto speciālisti mani šokēja. Viņi norādīja uz auto slikto tehnisko stāvokli. Automašīna esot ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.”
Viss izrādās citādi…
Ar to arī patiesībā sākas šī stāsta satraucošākā daļa. Sapratis, ka ir “iegrābies”, vīrietis nekavējoties gribējis automašīnu atgriezt veikalā, taču konkrētajā dienā tā darbalaiks bija beidzies. Nācies gaidīt līdz nākamajam rītam.
“Nākamajā dienā ierados un veikala darbiniekam uzrādīju automašīnas defektus. Darbinieks norādīja, ka automašīna pieder man un, ja es rakstiski uzrādītos defektus atspoguļošu, viņi, ja tādus konstatēs, tos atbilstoši PTAL 28. panta norādēm novērsīs. Juristi man ieteica automašīnu uz savu vārdu nereģistrēt. Uzzināt visus tehniskos defektus. Un tad likt tos salabot. Ja veikals to nedara man esot tiesības automašīnu atgriezt veikalam,” stāsta Raimonds.
Veikalam tika uzrādīti defektācijas akti. Dūmainības rezultāts krietni pārsniedza pieļaujamo.
Pēc kāda laika Raimonds automašīnu novietoja veikala autostāvvietā. Aizdedzes atslēgas un dokumentus nodeva veikala darbiniekam.
Liecinieka klātbūtnē teicis, lai salabo automašīnu un tad to mēģina godīgi pārdot. Tā vietā, lai rastu atrisinājumu, Raimondam telefoniski tika izteikts brīdinājums, ka ar automašīnu var kaut kas atgadīties..
“Man netika no veikala puses paskaidrots, kādi ir viņu nosacījumi, ja atgriežu automašīnu. Arī normatīvajos aktos nav atrodami nosacījumi, kā ir atgriežama prece, kura nav likumā noteiktā kārtībā iegādāta. Neesmu parakstījis pirkuma priekšmetu. Likumā noteiktā kārtībā atteicos no aizdevuma. Aizdevējam pēc viņa lūguma nosūtīju uz e-pastu arī iemeslu. Nosūtīju arī pierādījumu – dūmainības diagnostikas rādījumus,” situāciju skaidro pircējs.
Viss nonācis līdz tiesai
Aizdevējs cēla prasību tiesā par parāda piedziņu no Raimonda. Rīgas rajona tesa prasību apmierināja. Pašlaik pircējs iesniedzis apelācijas sūdzību, taču nelolo lielas cerības, ka varētu panākt savu taisnību. Tiesa uzskata, ka veikals nav šī līguma dalībnieks.
Raimonds labi iepazinies ar likumiem: “Netiek ņemts vērā, ka līgumu patērētājs ir parakstījis svarīgas maldības (CL 1445.p. ) un viltus (CL 1459.p.) iespaidā. Mans vienīgais pārkāpums šajā apstāklī ir tas, ka esmu noticējis veikala reklāmai. Esmu ticējis, ka likums ir saistošs visiem tiesību subjektiem. Arī Reklāmas likums. Es katru dienu nu jau divu gadu laikā, nožēloju, ka pieļāvu šādu kļūdu. ”
Vīrietis uzskata, ka šī sistēma nav sakārtota, jo likumdevējs nav paredzējis, kā atvieglot “dzīvi” patērētājam šādās situācijās.
Viņš vaicā: “Kāpēc likumdevējs – Saeima – nevar pieņemt likuma pantu, kurš varētu būt aptuveni šāds… Ja patērētājs maldinošas reklāmas vai pārdevēja, vai pakalpojuma sniedzēja maldinājuma rezultātā ir veicis tiesisku darījumu pretēji savai izpaustai gribai, tad šāds darījums uzskatāms par nenotikušu.”
Kā situāciju skaidro PTAC?
LA.LV sazinājās arī ar PTAC, lai noskaidrotu, kā situācija izskatās no viņu puses un vai tiešām likumos ir nepilnības. Iestāde atbildi sniedza divās daļās – vienā par izsniegto aizdevumu, bet otrā – preces kvalitāti.
Vispirms par aizdevuma līgumu: “Pirms jebkura aizdevuma līguma noslēgšanas (ja uz to neattiecas izņēmumi, kas noteikti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.panta 4.3 daļā) kredīta devējam ir pienākums izvērtēt patērētāja maksātspēju atbilstoši PTAL 8.pantā noteiktajām prasībām – proti, jāiegūst pietiekama informācija par patērētāja ienākumiem, esošām saistībām, parādiem u.tml., kā arī jāaprēķina, cik vēl pieļaujams no patērētāja ienākumiem novirzīt kredītsaistību maksājumiem mēnesī. Turklāt kredīta devējam ir jāsaņem arī informācija no patērētāja tā aizpildītā kredīta pieteikumā. Tādēļ no saņemtās informācijas nav saprotams, kāpēc aizdevējs iepriekš kredītu atteica, bet pēc tam tomēr piešķīra. Nav skaidrs, vai kredītu devējs ir pienācīgi izvērtējis patērētāja spēju atmaksāt kredītu.
Visticamāk, tiesa skatīja tikai pamatojumu pašai saistībai, bet, iespējams, nevērtēja, vai kredīta devējs ir pienācīgi izvērtējis patērētāja maksātspēju un faktu, ka aizdevums tika izmaksāts auto tirgotājam, un vai, no aizdevuma līguma atsakoties, aizdevums tika atmaksāts aizdevējam. Patērētājs, pārsūdzot tiesas nolēmumu, var lūgt tiesu vērtēt, vai kredīta devējs bija tiesīgs vispār piešķirt kredītu – vai patērētāja maksātspēja bija atbilstoši izvērtēta.
Atbilstoši PTAL 8.panta (4.5) daļai: “Ja kredīta devējs piešķir kredītu patērētājam, neizvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu, tad kredīta devējs nav tiesīgs prasīt, lai patērētājs par kreditēšanas līgumā piešķirtās naudas lietošanu atvēlējumu maksātu vairāk par likumiskajiem procentiem, un piemērot patērētājam saistību pastiprinājuma līdzekļus vai kompensāciju (..)”. Tas nozīmē, ka tādā gadījumā par kredīta lietošanu kredītu devējs var prasīt ne vairāk par 6% gadā. Savukārt PTAL 8.panta (4.6) daļā minēts, ka prasība ceļama tiesā triju gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Tomēr jāatzīmē, ka gadījumā, ja izrādītos, ka patērētāja maksātspēja nav atbilstoši izvērtēta, tas neatceļ pienākumu atmaksāt pamatparādu, ja vien ar dokumentiem nav pierādāms, ka aizdevuma summa aizdevējam jau tika atgriezta pie atteikuma tiesības izmantošanas.”
Bet kāda ir šī stāsta otra daļa no PTAC skatupunkta? Ko darīt, ja iegādātā prece neatbilda solītajam?
“Ja patērētājs konstatē, ka iegādātā prece, tai skaitā lietota automašīna, ir līguma noteikumiem neatbilstoša prece, patērētājam sākotnēji jāvēršas pie pārdevēja. Ja mutiski neizdodas atrisināt strīdu, tad jāiesniedz pārdevējam rakstveida iesniegums, kurā norādīti konstatētie defekti un izvirzītā prasība saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 28.pantu. Vispirms patērētājs ir tiesīgs prasīt defekta novēršanu vai preces maiņu.
Gadījumi, kad patērētājs ir tiesīgs prasīt naudas atmaksu vai cenas samazinājumu, ir noteikti PTAL 28.panta piektajā daļā, piemēram, ja pārdevējs saprātīgā termiņā nav novērsis preces neatbilstību līguma noteikumiem vai nav preci apmainījis pret līguma noteikumiem atbilstošu.
Vienlaikus norādām, ka, iegādājoties preci, tai skaitā lietotu automašīnu, pārdevējam ir jāsniedz pilna un patiesa informācija par preci, preces galvenās īpašības.
Vienlaikus informējam, ka 2023. gada 25. janvārī Augstākās tiesa, izskatot kasācijas kārtībā lietu Nr.SKC-46/202, ir noteikusi, ka patērētājam ir jānorāda un jāpierāda, ka prece neatbilda līguma noteikumiem un ka neatbilstība atklājās gada laikā pēc preces, jo tai, piemēram, nav tajā nolīgto īpašību vai arī tā nav derīga lietošanai, kāda parasti sagaidāma šāda veida precēm. Patērētājam ir jāpierāda tikai neatbilstības esība. Viņam nav jāpierāda ne tās cēlonis, ne arī tas, ka neatbilstības esībā ir vainojams pārdevējs.
Gadījumā, ja strīds netiek atrisināts, patērētājam ir tiesības palīdzības sniegšanas ietvaros vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai arī tiesā. No situācijas apraksta izriet, ka patērētājs ir vērsies tiesā. Ja patērētājs nav apmierināts ar tiesas spriedumu un uzskata, ka tas nav pamatots, viņam ir tiesības to pārsūdzēt noteiktajā termiņā.
Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar Civillikuma 1440. pantu, lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem. Informējam, ka līguma spēkā esamību izvērtē tiesa.”
