Kāpēc atļautās riepas bīstamas 0
Pirmkārt: pusplika riepa (sevišķi, ja tā plata) vēl kaut kā tiek galā ar ūdens kārtiņu, ja tā plāna, ja peļķe nav dziļa. No Vācijas perfekti būvētajām un uzturētajām maģistrālēm ūdens notek. Mūsu viļņos un garenrisās krājas, bieži vien pat 10 cm dziļumā. Te “atļauts” ritenis “uzpeldēs”, pat braucot ar ātrumu, kas mazāks par 90 km/h. Stūre “tukša”, bremžu nav… Tad saķere pēkšņi atjaunojas, var sekot rāviens gluži nevēlamā virzienā. “Iebrauca pretējā joslā un…”
Otrkārt: Eiropas “vasaras” riepas, pat ar daudz dziļāku, nekā atļauts, protektoru, ir vājas uz grants. Jo Eiropā grants ceļu praktiski nav. Tās ir asfalta riepas. Uz grunts, ar raksta dziļumu divi mm, tās “tur” sliktāk nekā pusbrauktas ziemenes uz sniega.
Treškārt: ļoti bīstama arī vasarā vidusmēra braucējam ir kombinācija “labākās riepas priekšā”. Visizplatītākie – priekšējās piedziņas auto –, šādi apauti, kļūst izteikti “pārlieku pagriežami”. Grants vai slapja asfalta līkumā plikas pakaļējās riepas var izslīdēt, pat tikai straujāk atlaižot gāzes pedāli. Sekos slīde, kuras labošana atkal prasa meistarību, kuras daudziem diemžēl nav.
Tātad – atļautais “vasaras protektora” minimums ir bīstams. Sevišķi, ja tas attiecināts uz vecām ziemas riepām, sevišķi martā un aprīlī, kad lietus pavisam noteikti būs vairāk nekā sniega un ledus.
