Citur arī maz prasa 0
Mazs obligātais riepu protektora dziļums ir pasaules problēma. Ne tikai Latvijā (kura ir Eiropas līderis ziemas riepu raksta dziļuma prasībās – 4 mm), bet arī visā pasaulē drīkst braukt ar riepām, kuru protektors par četrām piektdaļām nodilis. Jaunai riepai tas parasti ir apmēram 9 mm (Amerikā saka – 10/32 daļas no collas). Par nolietotu un nederīgu tiek uzskatīta tā, kurai atlikuši 1,6 mm jeb 2/32″. Šie trūcīgie cipari dzīvo pāri kontinentiem un gadiem (ASV, piemēram, attiecīgie likumi nav mainīti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem), lai gan auto dinamika, riteņu izmēri, riepu gumijas sastāvs, arī kustības blīvums mainījušies būtiski, lai gan riepu ražotāju un kustības uzraugu veiktie pētījumi skaidri pierādījuši, ka 1,6 mm ir ļoti maz.
Kāpēc? Atbilde laikam ir sociāla un politiska, nevis tehniska. Eiropā ir ap 250 miljoniem auto. Tātad miljards kustībā esošu riepu, katra, visai pieticīgi rēķinot, kādu 50 eiro vērtībā. Ja kaut desmito daļu no tām pēkšņi atzītu par nederīgām un liktu nomainīt – Latvijas gada kopprodukts pagalam… Nemieri ne tikai Grieķijā. Piedevām atkritumu kalni, kuriem esošās pārstrādes jaudas nav gatavas…
Neviena valdība neuzdrošinās. Pat varenā ātrgaitas Vācija ne, lai gan viņu smago avāriju statistikā ik gadus ir simtiem traģēdiju, kuras varēja nenotikt, ja 1,6 mm vietā likumā ierakstītu kaut vai trīs. Vieglāk un lētāk ir graizīt ātruma limitus (un audzēt radaru armijas), pielāgojot tos sliktāk apautajiem un dzenot īgnā rezignācijā labāk bruņotos. Lai gan Latvijas ceļi ir “atļautām” riepām krietni bīstamāki nekā Vācijas.
