Auto naudu atdod vilcienam 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzus elektroauto entuziastus pagājušajā nedēļā satrieca ziņa par valdības lēmumu elektrotransportlīdzekļu uzlādes vietu izveidei paredzēto 461 tūkstoti eiro novirzīt Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegādes projekta īstenošanai.
Būtībā lēmums nozīmē to, ka līdz 2023. gada 31. decembrim uzlādes infrastruktūras attīstības projekta laikā jāuzstāda 139 uzlādes vietas iepriekš plānoto 150 vietā. Lēmums gan nav tik melns, kā to mālē.
Negrib uzlādes staciju pārklāšanos
Satiksmes ministrija (SM), skaidrojot valdības lēmumu, norādījusi, ka uzlādes staciju infrastruktūras izveidē Latvijā jāņem vērā arī privātā sektora aizvien lielāka ieinteresētība un iesaiste to izbūvē, tāpēc būtu jāsamazina valsts un privāto investoru uzlādes staciju pārklāšanās risks.
SM vēsta, ka līdz pagājušā gada oktobrim uzņēmēji Latvijā bija izbūvējuši vismaz 24 publiski pieejamas uzlādes stacijas. Tās izbūvētas pie lielveikaliem, viesnīcām, autoservisiem un citiem objektiem.
Arī degvielas uzpildes stacijās pie lielākajām maģistrālēm nākotnē plāno veidot uzlādes stacijas. Savukārt līdz 2021. gada beigām tiks īstenots Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros finansētais “Mega-E” projekts, un tā laikā Latvijā ir paredzēts izbūvēt trīs ultra ātrās uzlādes stacijas, kas nodrošinās uzlādes ātrumu līdz 350 kilovatiem.
Kā zināms, arī “Latvenergo” izbūvējis trīs ātrās uzlādes stacijas, kas nodrošina 50 kW lielu maksimālo ātrumu.
Kopumā projekta laikā pagaidām izbūvētas 70 uzlādes stacijas. Līdz šā gada beigām plānots izbūvēt 40 uzlādes stacijas, kas nozīmē, ka līdz 2024. gadam par valsts un ES fondu līdzekļiem būs jāizbūvē vēl 29 uzlādes stacijas.
Neiedota neeksistējoša nauda
E-mobilitātes eksperts Kārlis Mendziņš gan aicina saglabāt vēsu prātu, norādot, ka ziņu virsraksti ir skaļāki par notikušā būtību.
“Nezinot uzlādes tīkla izveides vēsturi, tiešām varētu likties, ka budžets šim projektam ticis apcirpts. Tomēr fakti ir tādi, ka sākotnējās 150 stacijas nekad nav bijušas 150. Tās bija 139 + 11, no kurām pēdējās pievienotu projektam, ja abas puses – Eiropas Savienība un Satiksmes ministrija – būtu apmierinātas ar tā norisi.”
Viņš norāda, ka SM jau pirms pirmo staciju izbūves nebija apmierināta ar projektu, kas nozīmē, ka rezervētā nauda 11 papildu stacijām jebkurā gadījumā nebūtu pieejama.
Arī Valsts kontrole revīzijā pirms gada secinājusi, ka uzlādes tīkla pirmo sešu mēnešu darbības rezultāti bijuši sliktāki, nekā cerēts. “Vienkārši oficiāli paziņots, ka neeksistējošā nauda nebūs pieejama,” sacīja Mendziņš.
Auto vairāk, uzlādes punktu mazāk, nekā plānots
Viņu gan pārsteidz divi SM paziņojumi. Pirmais saistīts ar 24 privāto investoru izveidotajām uzlādes stacijām. Tā kā 21 no izbūvētajām stacijām ir maiņstrāvas, kas ir ievērojami lēnākas par e-mobi tīklā pieejamo ātrumu, tās nevajadzētu tik vienkārši pielīdzināt e-mobi tīklam.
Tāpat Mendziņu pārsteidzis paziņojums, ka līdz 2023. gada 31. decembrim reģistrēto elektrotransportlīdzekļu skaitam Latvijā jāsasniedz 693, nevis 747 vienības, kā bija paredzēts iepriekš.
“Mērķis ir izpildīts jau pagājušā gada rudenī, pat neuzsākot otro uzlādes staciju kārtu, kuru tagad izbūvē.” Jaunākā CSDD publicētā statistika vēsta, ka šobrīd Latvijā reģistrēti 1053 elektrotransportlīdzekļi. Salīdzinot ar pagājušo gadu, elektrotransportlīdzekļu skaits pieaudzis par 455 vienībām, bet tieši elektroauto – par 265 vienībām.
