Auto izstādē “piebremzēt” liek milicijas žigulis un melnā volga 0
Var te uzvesties dažādi. Relaksēti un filosofiski. Autobūves garus gadus no skaistuma viedokļa baudīt (šādu iespēju dod, manuprāt, ļoti labais jaunumu 2018. un “eksotikas” izvietojums tik tuvu kaimiņos). Eju no septiņdesmito gadu mersedesa pie 50 gadus jaunāka brāļa (sk. foto) trīsreiz, pa ceļam piebremzējot pie milicijas žiguļa un kolhoza priekšsēdētāja sapņa – melnas volga… Skaisti.
Izvēles grūtības
Var šeit – un daudzi tā dara – kompakti veikt jauna auto izvēles pēdējos soļus. Stundiņu pavadu kopā ar jaunu pāri (mājā šiem divas meitiņas), kurš meklē savu pirmo pavisam jauno sapņa piepildījumu. Laikam jau krosoveru. Kā vis-universālāko. No “Nissan” pie “Peugeot”, no “Peugeot” pie “Škoda”… Vēlreiz pretējā virzienā. Dīzeli un pilnpiedziņu? Vai benzīnu bez pilnpiedziņas, kas būtu gandrīz par trešdaļu lētāk?
Čali velk uz pirmo spēkpilno komplektu. Dāmu? Pie “Škoda Kodiaq” (trūkumiņš – kā lai šo vārdu normāls letiņš izrunā?) stāvot, viņas deguntiņš tā vien griežas no šīs praktiskās lietderības prom un “Superb” pusi. Kāds maģisks spēks nosaukumā vien, par valdzinoši limuzīniskām līnijām nemaz nerunājot… Un mums, večiem, patiešām žēl viņas skaisto gribuli slāpēt ar stāstiem par trotuāru apmalēm un ledus špūrēm, kurās šis slaidais un smukais supersnīpis dursies…
Auto patiesā ietilpība
Var šeit – un es tā šoreiz daru – veikt pavisam eksaktus salīdzinājumus, kas bez šādas tehnikas jaunumu pulcēšanās prasītu krietni daudz vairāk laika. Es mēru pakaļas. Tā nu sanācis, ka viena mana neparasta projekta (auto kā ezermalas naktsmītne, par ko jau stāstīju laivu izstādes sakarā) īstenošanai ir jāzina auto aizmugures (priekšējie sēdekļi paliek savās vietās) daļas ietilpība. Vispirms mēģināju šo darbiņu veikt pie datora. Gūgle taču zina visu… Ne velna. Un ne jau Gūgle nezina, bet autoražotāji ir izvēlējušies kaut kādu pavisam, piedodiet, stulbu bagāžnieku ietilpības rādītāju. Litri… Vienam 400, otram 450… Ko man šis skaitlis dod? Neko. Gribu zināt, vai varu 80×180 cm matraci ielikt? Atbildes tehnisko datu palagos nav. Nav arī tam lecīgajam “Nissan” pārdevējam, kurš man mēģināja iestāstīt, ka viņu tabulās ir viss. Nav. Tikai litri…
Tādēļ mēru pats. Un viss izrādās baigi vienkārši. “Kravas laukuma” šaurākā vieta gandrīz visiem kompaktajiem krosoveriem ir vienāda. Metrs vai nedaudz mazāk. 1,1 metrs ir prāviem universāļiem (“Insignia”, “Outlander” u. tml.). Pārsteigums – arī “Citroen C4 Picasso”. Vēl lielāks pārsteigums – arī šķietami gluži maziņajam “Honda Jazz”. Laukuma garums pavisam tieši atkarīgs no auto ārējiem gabarītiem, kurus gan interneta un papīra tabulās atrast viegli. Gribētie 180 cm nelien iekšā nevienā auto, kas īsāks par 450 cm. “Škoda Karoq” – nelien. “Kodiaq” – lien. “Nissan Qashqai” – nelien. Vajag “X-trail”. Vai jāgudro, kā teiksim, “Suzuki Vitaras” dibentiņa laukumu (150 cm) stāvvietā ar saliekamu konstrukciju pagarināt. Bet tas jau ir cits stāsts.
“Bulku vāģī” var dzīvot
Vēl par patiesu ietilpību bez pārbūves. Tāda piemīt tikai vienai auto grupai – mazajiem komerc-auto, par bulku vāģiem sauktiem. Izstādē šī grupa diemžēl bija pārstāvēta trūcīgi. Bet jau ar redzēto pietika, lai konstatētu, ka, piemēram, “VW Caddy” kravas laukums kabina visiem. Un ne tikai ar laukuma plašumu. Arī grīda te zemāka, jumts augstāks un tāpēc tajā var ne tikai matraci ielikt, bet arī uz tā sēdēt, ar galvu griestos neduroties. Tajā var dzīvot! Vienīgi ar pilnpiedziņas piedāvājumiem šajā grupā trūcīgi un kempingu iekārtot nāksies pie cieta ceļa.
Un visbeidzot – izstādē jābūt uzmanīgam un ne-steidzīgam. Citādi apžilbis vari paskriet kaut kam interesantam un, iespējams, Latvijas automobilizācijas nākotnei būtiskam garām. Man tā sanāca ar “Suzuki Swift”. “Andre Motors” stendā. Šis uzņēmums (Jūrmalas šosejā) turpmāk Latvijā pārstāvēs arī “Suzuki”, “Isuzu” un “Ssang Young”, tā padarot to pieejamību labāku Daugavas kreisā krasta un Kurzemes iedzīvotājiem.
Skatos uz jau pazīstamo “Vitaru”, uz gabarītiem un spēkpilnajam veidolam neatbilstoši lēto “Rexton”, mazo balto, pieticīgi maliņā nolikto pat nepamanu. Līdz, pēcpusdienā te atnācis vēlreiz, ieraugu un uz brīdi kļūstu mēms. Pilnpiedziņa, hibrīds – un nepilni 15 tūkstoši? Jā. Tā neesot kļūda. Lai gan ne par tehniskiem risinājumiem, ne gaitas īpašībām arī firmas pārstāvji neko vairāk skaidrot nespēj. Šis eksemplārs ir pagaidām vienīgais visā Baltijā. Un izpētījis to īsti vēl nav neviens.
Iedosiet pamēģināt? Nāc otrdien deviņos – saka Ansis Auziņš. Tikai vakarā atdosi, jo trešdien šim jau jābūt Igaunijā. Un tātad – kad lasiet šīs rindas, es braucu ar jauno “Swift”. Kā gāja, pastāstīšu nākamnedēļ.
