Auto apmācība kļūs dārgāka. Vai arī labāka? 5
Izmaiņas MK noteikumos, kas reglamentē autoskolu darbību, vēl nav stājušās spēkā, bet jau radījušas visai plašu rezonansi. Topošie stūrētāji sašutuši par cenu pieauguma neizbēgamību, vairāki skolu darbinieki (sevišķi braukšanas instruktori) – par “formālu un savtīgu” CSDD (tā gatavoja likuma izmaiņas) darbību.
Lai mēģinātu viest kādu skaidrību šajā pārmaiņu brīdī, noorganizēju sarunu ar CSDD direktoru Andri Lukstiņu un kvalifikācijas daļas vadītāju Juri Teteri. Piedāvāju jums stundu garās diskusijas īsu atstāstu, kurās atsevišķu runātāju viedokļus neesmu dalījis, jo pretrunu tajos nebija, kungi vien papildināja viens otru. Man pašam jāatzīst – šoreiz amatpersonu teiktajam varu pievienoties gandrīz, kā saka, par 100 procentiem.
Kāpēc vajag izmaiņas?
Liela daļa jauno vadītāju ir iesaistīti negadījumos. Šajā ziņā Latvija nav unikāla. Jaunie gan ne vienmēr ir tie, kas sitas nost, tie biežāk ir piesardzību un pašaizsardzības instinktus zaudējuši vadītāji “ar pieredzi”. Taču labas prakses un stabilu iemaņu trūkums neapšaubāmi ir viens no cēloņiem iekļūšanai negadījumos. Tādēļ visas Eiropas tendence ir mācību perioda pagarināšana, pilnveidošana, iespēju robežās pieredzes minimumu iegūstot jau tajā.
Brīvie instruktori
Šis ir gadījums, kad pārlieka brīvība traucē, neļauj attīstīties. Rada finanšu problēmas, kas saistītas ar braukšanas instruktoru brīvo tirgu. Instruktoru iebilžu šobrīd visvairāk, tās ir visskaļākās.
Kā pie šāda stāvokļa nonācām? Diezgan sena vēsture. Cīnījāmies ar korupciju, gribējām izskaust iespēju “tiesības” no kāda viena cilvēka nopirkt. Atdalījām skolās teoriju no praktiskās braukšanas. Korupcija mazinājās, bet brīvība ir bijusi pārāk liela. Zaudēta ir kontrole pār instruktoru darbu, gan metodiska, gan finansiāla. Instruktori pašlaik ir pārāk neatkarīgi. Mikrouzņēmumi, pašnodarbinātie… Norēķini ar skolēnu skaidrā naudā. To gribam labot. Un instruktori iebilst…
Notiek tā. Skolā māca teoriju. Skolēniem dod sarakstu ar instruktoriem, ar kuriem skola sadarbojas, kurus rekomendē. Izvēlies pats. Auto var būt skolas, var būt arī paša instruktora. Tādā gadījumā par tehnikas stāvokli atbild instruktors pats, pats to iespēju robežās (cenu karš!!!) nodrošina. Labāk, protams, būtu skolas auto un atbildība. Gan tehniska, gan finansiāla. Citādi autoskolām pašlaik nav instruktoru ietekmēšanas līdzekļu. Nekādu.
Skolu par daudz
No 90. gadu beigām mēģinām (neveiksmīgi) cīnīties ar pārlieku lielu autoskolu skaitu. Tā vairs nav konkurence, tas ir sīko skolu dempings. Mazas “skolas”. Mazas grupas. Paziņas, draugi, draugu draugi, kas nāk nevis mācīties, bet par minimālu cenu, ar minimālu piepūli “dabūt tiesības”. Šajā nozarē brīvais tirgus nestrādā, jo devalvēts ir mērķis. Nenotiek konkurence par kvalitatīvu izglītību, bet gan par eksāmenu prasībām pielāgotu skopu un paviršu surogātu. Formālu noteikumu punktu “iemācīšanu”, kas pavisam drīz tiek aizmirsta…
Bieži nav ne miņas no tā, ko vajadzētu darīt skolām – audzināt attieksmi, skaidrot ne tikai sausus noteikumus, bet arī dažādu situāciju veidošanos un bīstamību. Piedāvājuma šajā jomā vairākumā skolu nav, jo nav jau pieprasījuma. Tāpat kā tehniskās apskatēs lielai daļai auto īpašnieku vajag tikai uzlīmi, nevis patiešām labu un drošu auto, tā šajā “apmācībā” zināšanas diemžēl paliek otrajā plānā. Mērķis – dodiet licenci, gan jau es tad tālāk kaut kā pats…
Reģistrētu skolu mums ap 300. Reāli strādājošu – nedaudz virs diviem simtiem. Bet 85 procentus pretendentu līdz “tiesībām” noved ap 80 skolu, kurās ir vairāk nekā 100 apmācāmo gadā. Pārējās ir ārkārtīgi grūti kontrolējamas sīkfirmas, no kurām daļa “brīvas konkurences” apstākļos pat atļaujas piedāvāt (skatiet sludinājumus) teorijas apmācību par brīvu, pārnesot visu apmaksu uz “ēnu zonu” – braukšanas nodarbībām. Un norēķiniem skaidrā naudā. Tu vēl nemāki, tev vēl jāpabrauc… Sīkskolas instruktors var būt ieinteresēts procesa mākslīgā stiepšanā, jo viņu negaida nākamais normālas, populāras skolas klients, par kura apmācību viņam pietiekami labi samaksātu darba devējs.
Tā nav pozitīva konkurence slavinātā brīvā tirgus apstākļos. Tā ir nenormāla sacensība par lētāko piedāvājumu, kura kvalitāti nevis paaugstina, bet gan dzen uz leju. Šādām “skolām” nav nekādu iespēju investēt ne telpās, ne automobiļos, ne pasniedzēju kvalifikācijas celšanā. Skolotājs, tie paši instruktori šādi kļūst par diezgan zemi apmaksātiem zema prestiža profesijas darboņiem.
Vācijas piemērs. Tur princips – skolas nodarbībās nemāca, nedrīkst mācīt elementāras, formālas lietas, kuras var apgūt pašmācības ceļā. Kursi tur ir dārgi. Ap 3000 eiro. (Pie mums pašlaik aptuveni 10 reižu lētāk.) Lēti iegūtajam nav vērtības.
Tur nav iespējama situācija, kura radītu mūsu mazprasīgās publikas sajūsmu – skolotājs pēkšņi paziņo, ka nodarbības šodien par krustojumu pārbraukšanu nebūs. Ejiet mājās…
Kontrole? Tikai ar vienu laika un apstākļu ziņā ierobežotu eksāmenu apmācības kvalitāti pārbaudīt nevar. Ir jāpārbauda apmācība visā tās garumā. Mācību process. Bet to simtos skolu izdarīt nevar. Nav mums tādu resursu, pat piesaistot skolu pārbaudēm CSDD eksaminācijas nodaļas darbiniekus (ap 30).
300 autoskolas Latvijai nav vajadzīgas. Tās nenodrošina kvalitāti. Tās pietiekami rūpīgi uzraudzīt nav iespējams. Bet ar administratīviem paņēmieniem skolu skaitu samazināt nav iespējams. To nepieļauj Konkurences padome, tas tiešā veidā nav paredzēts jaunajos apmācības noteikumos. Bet ir tajos mēģinājums prasības skolām padarīt augstākas. Un ir izredzes, ka vājākās šīs prasības izpildīt nespēs un no “brīvā tirgus” aizies.
Jaunās prasības un cenas
Kādas ir šīs prasības? Par instruktoru finansiālu piesaisti skolām jau runājām. Vēl B kategorijas apmācībās nedaudz palielināts minimālais grupu lielums (3 vietā 6). Obligāto braukšanas stundu skaits palielināts no 14 līdz 20. Obligāts ir arī skolas mācību laukums vai līgums par tāda izmantošanu. Pēdējais – neapšaubāmi nepieciešams, lai ielās nenonāktu mācību auto, kuru vadītāji vēl nespēj veikt elementāras vadības darbības, veikt pat vienkāršus manevrus. Lai atestēti netiktu cilvēki, kuri nespēj pat pie maksas automāta piebraukt, kuri nekad nav veikuši ekstrēmu bremzēšanu kaut vai no pilsētā atļautā ātruma.
Jāatzīst, ka prasību paaugstinājums nemaz nav liels. Joprojām var darboties skola, kura apmācīs vienu sešu cilvēku grupu gadā. Instruktors joprojām var būt pašnodarbinātais vai strādāt mikrouzņēmumā, kurš gan tagad slēgs līgumu ar skolu un saņems naudu nevis tieši no apmācāmā, bet no skolas.
Apmācība tiešām kļūs dārgāka. Par cik – CSDD vadība prognozēt nevar. “Brīvs tirgus” joprojām to noteiks. Cik lielā mērā augs skolu darba kvalitāte – rādīs laiks. Ja nepietiekami, būs nepieciešamas jaunas, vēl stingrākas prasības, kas cenas paaugstinās vēl vairāk.
Un visbeidzot – paredzot skolu darbinieku turpmākas iebildes un jautājumus, saņēmu šīs sarunas dalībnieku solījumu: dažādu viedokļu skaidrojumu un saskaņošanu mēs turpināsim.
