Der vai neder puikām? 0
Dzirdēts, ka bērns autiņbiksītēs pārkarst, ka īpašs risks ir puikām, taču novērojumi to neapstiprina. Izņēmums – ja autiņbiksītes maina pārāk reti un bērns dienu un nakti atrodas tādā kā slapjā kompresē.
Fizioterapeite Kristīne Stalidzāne uzsver: “Nav nopietnu pētījumu, kas pierādītu, ka autiņbiksītes atstāj nopietnu ietekmi uz bērna fizioloģiju. Agrāk runāja: ja bērns ilgi nēsā autiņbikses, varot deformēties kājas. Tie ir maldi! Vēl viens aizspriedums – autiņbiksītes neesot ieteicamas puisīšiem, jo tas vēlāk iespaidošot dzimumfunkciju. Arī tam pierādījumus neesmu atradusi.”
Sargā vai kaitē?
“Noteikti vēlos atgādināt par higiēnu: autiņbiksītes regulāri jāmaina, un jāsargās no jebkāda iekaisuma zem tām, turklāt dibentiņš nedrīkst izsust,” akcentē Sandra Lase. “Esot autiņbiksītēs visu laiku, ir gaužām silts. Kad mazais ir bez tām, arī rāpo, tā ir dabiska norūdīšanās, kas turklāt novērš iekaisuma risku. Ja bērns kustas ar pliku dupsi un pat sēžas uz grīdas, viņa veselībai tas nāk tikai par labu. Ja būs auksti, bēbis vienmēr paprasīsies mammai klēpī vai uz rokām.”
Runājot par mikrofloru, bērnu kopšanas speciāliste uzsver: vide autiņbiksītēs ir diezgan sterila un sargājoša. Bērnam, kas nav pieradis iztikt bez tām, bez autiņiem pastāv lielāks infekcijas risks. Turpretī tiem, kam ir nieru problēmas, iesaka pēc iespējas ātrāk pārtraukt izmantot autiņbiksītes, bet, runājot par urīnpūšļa slimību draudiem deviņus mēnešus veciem bērniem, urologi atzīst: tiem, kas pārsvarā bijuši autiņbiksītēs, tie ir mazāki.
Podiņam vēl par agru
“Bērnam dabiski jānobriest, lai mēs, pieaugušie, varētu sagaidīt no viņa kontrolētu darbību un vēl jo vairāk – iniciatīvu,” spriež fizioterapeite Kristīne Stalidzāne. Cīrihes pediatrijas profesora Remo Largo veiktajā pētījumā pierādīts: intensīviem uz podiņa iešanas treniņiem nav ietekmes uz zarnu un urīnpūšļa kontroles apgūšanu. Šīs pieaugušo aktivitātes mazulim nozīmē tikai pakļaušanos cita cilvēka kontrolei, taču ir svarīgi respektēt bērna paša ierosmi un aktīvi atbalstīt.
“Ir mammas, kuras pārāk agri – jau četros mēnešos – sāk turēt vai sēdināt bērnu uz poda. Tas nebūtu vēlams. Mazo vispār nedrīkst sēdināt, iekams viņš pats nav iemācījies sēdēt un apsēsties. Turklāt bērnam pirmajā dzīves gadā urinēšanas process notiek neapzināti, spināla smadzeņu refleksa līmenī: urīnpūslis piepildās un uzreiz iztukšojas. Bērns sāk apzināties šo procesu tikai vecumā starp otro un trešo gadu.” Ieteikums – nesteigties ar podiņmācību līdz gadiņam vai diviem un turpināt lietot autiņus. Izņēmums pieļaujams vien tad, ja bērns pats izrāda vēlēšanos vairs nevilkt autiņbiksītes, priecājas par sēšanos uz podiņa un par rezultātu.
