Diāna Jance
Edvarts Virza, Leonīds Breikšs, Aleksandrs Grīns. Kā mūsdienās latviesu kultūrvidē atdot vietu ģēnijiem?
Maija Kalniņa: “Ir tik būtiski noberzt ārišķību”
„Splendid Palace”. Arī nākamos simt gadus bez popkorna
Diāna Jance: Somijas neatkarības cēlās krāsas
Kristīne Brīniņa: “Man bija priekšrocība uzkāpt uz skatuves”
Vai Latvijas aktieri ir privileģēti?
Agris Māsēns: “Valmierā teātris mutuļo”
Mūsu kultūrtelpai vajadzīgs? Ojāram Vācietim – 90
Kaspars Dumburs: “Katram jāiepazīst savs Melnais bruņinieks”
Diāna Jance: Nācija no tūkstoš skabargām
Anete Bajāre-Babčuka: “Grāmatai nav jābūt skaļākai par multfilmu”
“Pārlaicīgā māksla ir un būs.” Saruna ar Latvijas Nacionālā baleta vadošo solisti Elzu Leimani
“Mums trūkst nākotnes vīzijas”. Saruna ar režisoru Aiku Karapetjanu
Ceļā uz literatūras pilsētas statusu. Kas noteikti jāapmeklē Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā
“Ne jau māksla izglābs pasauli”. Saruna ar koncertzāles „Lielais dzintars” jauno māksliniecisko vadītāju Orestu Silabriedi
Svešās kultūras vietas. Ko darīt, lai kultūras iestāžu vide būtu pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?
Latviešu valoda mūs dara stiprus. Saruna ar režisoru Elmāru Seņkovu
Diāna Jance: “Vai MI ir cilvēcei labvēlīga tehnoloģija”
Kad kultūra dodas uz apkaimēm
Lasīšana ir priecīga nodarbošanās. Saruna ar rakstnieci Luīzi Pastori
