Autentiskas kara liecības: Ukrainas muzeji ir frontes līnijā un arī kara apstākļos to uzdevums ir vākt, saglabāt un rādīt valstī notiekošo 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pieminot gadskārtu, kopš 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka pilna apjoma karu Ukrainā, no šodienas pēcpusdienas Rīgā Kara muzejā būs apskatāma no Nacionālā Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeja Kijivā atvestā izstāde “Cīņa par Ukrainu”.
“Protams, arī Ukrainas muzeji ir frontes līnijā un arī Krievijas iebrukuma apstākļos to uzdevums ir vākt, saglabāt, rādīt valstī notiekošo. Nacionālā Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeja krājums šobrīd ir paslēpts drošā vietā, un pieci šī muzeja darbinieki pēc kara sākuma atrodas armijas rindās. Tomēr muzejs turpina funkcionēt, un viens no darbības veidiem ir šādu izstāžu organizēšana un vešana uz Eiropu,” stāsta Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs.
Tās jau aizvestas uz Ženēvu, Kauņu, Viļņu, Varšavu un vēl virkni pilsētu, tagad arī Rīgu. Katrā pilsētā izstāde ir citāda. Kā improvizētas vitrīnas izstādēs izmanto Krievijas armijas zenītraķešu sistēmas “Buk” konteineru – tā ir tāda paša tipa raķete, ar kādu 2014. gada 17. jūlijā virs Doneckas apgabala promaskaviskie kaujinieki pastrādāja noziegumu un notrieca “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu, un gāja bojā visi 298 cilvēki.
Viss izstādē aplūkojamais ir autentisks un atvests no Ukrainas karalaukiem. Izstādi ievada piecstaru zvaigznes veidā izlikti dažādi Krievijas armijas karavīru zābaki un minētās armijas patērētās pārtikas paraugi – konservi, trīslitru burkas ar kāpostiem, fotogrāfijas no karadarbības vietām, bieži redzamās dienas pārtikas devu kārbas ar armijas simboliku un tā tālāk.
Konceptuāli izstādi veido divas sižetiskās līnijas. Pirmā ir “Iebrukums” – zāles vidū izvietotas ukraiņu kā trofejas iegūtie Krievijas armijas formastērpu, bruņojuma, sadzīves lietu, propagandas materiālu paraugi. Tās ir lietas, kas raksturo iebrucēju armiju, ukraiņu sauktu par “ordu” vai “orkiem”.
Otrā līnija ir “Aizstāvji”. Tās ir karadarbībā iesaistītu dažādu ieroču šķiru ukraiņu karavīru – gan vīriešu, gan sieviešu – fotogrāfijas, kas izliktas gar zāles sienām un it kā noraugās trofejās. Visi šie 50 cilvēki ir reālas personas, ar vārdiem, uzvārdiem vai segvārdiem, fotografētas vai nu pie frontes līnijas, vai tuvu tai.
Fotogrāfiju fons ir melns, lai ienaidniekiem nebūtu iespējams noteikt precīzu vietu, kur uzņēmumi izdarīti. Ciganovs stāsta, ka fotografēšana veikta pagājušajā vasarā un visi tajās redzamie ir dzīvi, jo Nacionālā Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeja darbinieki tos vēl pirms nedēļas aptaujājuši, lai uzzinātu, vai tiem nav iebildumu pret foto izstādīšanu.
Izstāde izvietota Kara muzeja ceturtajā stāvā, tiks svinīgi atklāta šodien un izņēmuma kārtā būs atvērta līdz plkst. 21. Paredzams, ka izstādi “Cīņa par Ukrainu” varēs aplūkot līdz 6. jūnijam.
Kara muzejs uzsver, ka ar 277 liecībām šobrīd tā ir plašākā Ukrainas karam veltītā izstāde Baltijā. Pēc slēgšanas ukraiņu muzejnieki eksponātus vedīs atpakaļ, taču priekštelpā pie muzeja ieejas aplūkojams arī sašautā “Orļika” vraks – pikaps, kuru ukraiņiem ziedoja Latvijas “Twitter konvoja” akcijā, bet kas tika frontē sašauts un atgriezās jau kā kara posta liecība. Tas kļuvis par pastāvīgu Latvijas Kara muzeja eksponātu.
