“Nevajag baidīties no pagātnes.” Par Skultē novietotās padomju lidmašīnas likteni viedokļi dažādi 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mārupes novada dome, iespējams, jau šonedēļ sarīkos domes deputātu diskusiju par tālāko rīcību ar padomju laiku lidmašīnu “IL–28”, kas slejas bijušajā padomju garnizona kara pilsētiņā Skultē, “Latvijas Avīzei” teica Mārupes novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība). Lidmašīna kā militārā tūrisma objekts atrodas pašvaldības bilancē.
Ences sacītais bija atbilde uz jautājumu, vai novada dome negatavojas mainīt savu līdzšinējo attieksmi pret pretrunīgi vērtēto objektu, ņemot vērā, ka uz sarkanām padomju zvaigznēm iezīmēto lidmašīnu, visticamāk, attieksies šobrīd Saeimā vēl izstrādes procesā esošie, taču februāra sākumā konceptuāli jau atbalstītie grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.
Tie paredz naudas sodu par totalitāro režīmu ieroču izstādīšanu publiskā vietā ilgāk par 30 dienām, izņemot muzejus.
Nacionālās apvienības virzīto grozījumu mērķis ir panākt šobrīd vēl šur tur uz pjedestāliem palikušās PSRS militārās tehnikas demontāžu.
Turklāt jaunu niansi situācijai piešķīris Krievijas iebrukums Ukrainā. Daļa novada iedzīvotāju uzskata, ka šāda padomju bumbvedēja eksponēšana laikā, kad militārie lidaparāti ar tādām pašām zvaigznēm veic postošus uzlidojumus Ukrainas pilsētām, nav pieņemama.
Padomju elements
Uz trim betona balstiem uzstādītais 20. gadsimta 60. gadu padomju reaktīvais bumbvedējs “IL–28” pie daudzdzīvokļu mājām Mārupes novada Skultē, tiešā lidostas “Rīga” tuvumā parādījās 1978. gadā, kad tā bija PSRS Baltijas jūras kara flotes aviācijas karaspēka daļas virsnieku pilsētiņa.
Paskaidrojošā plāksnīte trijās valodās – latviešu, krievu un angļu – vēsta, ka lidmašīna godina PSRS Baltijas flotes kara aviācijas 1. gvardes pulka lidotājus, kuri Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā no 7. augusta līdz 5. septembrim devušies bombardēt Berlīni.
Ne objektam, ne vietai ar Otro pasaules karu un Berlīnes bombardēšanu nekāda sakara nav.
“Padomju garnizona militārais ciemats tur tika iekārtots 1941. gadā līdz ar aviācijas diviziona bāzi. No Skultes Berlīnes bombardēšanas mēģinājums nevarēja notikt nekādā gadījumā, jo 1941. gada augustā un septembrī vācieši jau bija Rīgā. Bumbvedēji pacēlās no Sāmsalas Igaunijā.
Vienkārši jāņem vērā, ka tas ir padomju armijas militārais ciemats un tajā laikā daudzās kara pilsētiņās bija uzstādītas šādas slavinošas piemiņlietas. Lidmašīna ir tāds klasisks padomju militārā ciemata elements,” stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Māris Konovaļčiks.
Skultes lidmašīnai, bez šaubām, ir zināma vērtība kā kara tehnikas vēstures piemineklim, taču tā arī gadiem kalpojusi un kalpo par tādu kā svētvietu, kur zīmīgos datumos padomju un Kremļa ideoloģijas piekritējiem sanākt, rīkot talkas, likt ziedus, dedzināt sveces. Nav noslēpums, ka apkārtējās daudzstāvu mājās Skultes ciematā joprojām pārsvarā dzīvo bijušie padomju militāristi un viņu ģimenes locekļi.
Iekļauts ceļvežos
Par nepieciešamību aizvākt to, ko daudzi uzskata par svešai ideoloģijai piederošu padomju militārisma simbolu, runā sen. Taču Mārupes domes pozīcija allaž bijusi noraidoša. Proti, lidmašīna esot novadam nozīmīgs tūrisma objekts. Uz visiem aicinājumiem novākt līdz šim nākusi visumā tipveida atbilde:
“PSRS armijas lidmašīnas “IL–28” korpuss ir tūrisma objekts, kas iekļauts Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” izdotajā militārā mantojuma kartē (latviešu un angļu valodā) ar aicinājumu to apskatīt un ir viens no retajiem Austrumeiropā saglabātajiem šīs tipoloģiskās grupas objektiem. Okupācijas muzeja izdotajā ceļvedī “Piemiņas vietu ceļvedis par Rīgu un Rīgas apkārtni” (R., 2018) par šo objektu ir teikts, ka tas ir autentisks. (..) Lidaparāts ir īsts ar visu to, ko mēs redzam, un tā ir lielākā vērtība ar nosacījumu, ka mēs šo objektu saglabājam.”
Tas ir fragments no laikraksta rīcībā nonākušās domes priekšsēdētāja Ences atbildes Mārupes novada iedzīvotājam Mārcim Zeibārtam marta sākuma elektroniskā pasta sarakstē. Taču tamlīdzīga atbilde agrāk sniegta arī medijiem. Mārupē dzīvojošie teic, ka dome droši vien arī negribot ķēpāties – vide Skultes ciematā ir ļoti prokrieviska.
Lidostas vēsture?
Kara muzeja vēsturnieks Konovaļčiks spriež, ka jēgpilns risinājums būtu lidmašīnu pārvietot uz Aviācijas muzeju, kas atrodas apmēram puskilometru tālāk un kas pieder padomju aviācijas vēstures entuziastam Viktoram Talpam. Sarkanzvaigžņotā “IL–28” tad vairs nebūtu “svētvieta”, bet āra ekspozīcijas daļa, kas mainītu visu kontekstu. Protams, paliek jautājums, kurš to uzņemsies un apmaksās pārvietošanu.
Taču pret lidaparāta aizvākšanu kategorisks ir Mārupes novadpētnieks, Skultes sākumskolas skolotājs Valdis Čeičs, reizē arī vietējā novadpētnieku pulciņa vadītājs.
Viņš uz situāciju raugās no gida pozīcijām, nesaskatot vai nevēloties saskatīt, kādu vēsti šis objekts nes, kaut atzīst, ka ideoloģiskā slodze tam piemīt. “Un kāpēc lai nebūtu?” viņš spriež.
“Uzskatu, ka lidmašīnai tur jāpaliek, jo tā stāv vietā, kur par to var stāstīt. Var stāstīt par šo padomju militāro bāzi kā par starptautiskās lidostas “Rīga” priekšteci. Būtībā tā ir daļa no starptautiskās lidostas “Rīga” vēstures. Aviācijas muzejā tas būtu tikai eksponāts kolekcijā starp daudzām lidmašīnām. Tā būtu vienkārši militārs priekšmets, bez vēstures. Bet te tā ir savā vietā,” uzstāj Čeičs.
Arī Skultes sākumskola atrodoties bijušā garnizona štāba ēkā. Un stāstu par agrāko padomju karabāzi, par intriģējošajiem apkaimes militārajiem objektiem, pazemes bunkuriem, par visu, kas te reiz bijis, esot ļoti ērti sākt tieši no lidmašīnas, domā skolotājs.
Kaut aizrādu, ka nekādas pretenzijas nerastos, ja tā būtu agrākā Latvijas aviācijas lidmašīna vai Latvijas armijas bāze, Čeiča kungs ir strikts. Viņš nestāstot par padomju lidotājiem.
“Es stāstu par tehniku! Kur un kas tai lidmašīnā sēdēja, kā viņi rīkojās ar logaritmisku lineālu bez jebkādas elektronikas. Tā ir militārās aviācijas vēsture! Un visām šīm lietām jābūt tur, kur tās ir – te ir bijušais garnizons, skrejceļi, starptautiskā lidosta. Man nav interesanti stāstīt par ideoloģiju, jo tas jau nav vienīgais, kas ir.”
Pēc pedagoga domām, arī Krievijas iebrukums Ukrainā neliekot raudzīties citādi. “Jā, bet tas karš beigsies. Vēsture taču ar to nebeigsies! Nevajag baidīties no pagātnes.”
Šķiet, Čeiča nostāja kaut kādā mērā atspoguļo arī Mārupes novada domes uzskatus par šo objektu. Pat ignorējot visu citu, ja Saeima pārskatāmā nākotnē pieņems attiecīgos likuma labojumus, pa vecam lidmašīnas lieta tomēr palikt nevarēs.
