“Nesildi ausis – iekaisums pastiprināsies!” Kā uzpasēt un ārstēt ausis 0
Iesnu sekas – vidusauss iekaisums
Ar ausu sāpēm nav nekādi joki. Pat, ja iedzerot pretsāpju zāles, tās pāriet, taču saglabājas slimības pazīmes, piemēram, smaguma sajūta galvā vai slikta dzirde, noteikti jādodas pie ārsta.
“Tā kā ausīs ir daudz nervu galu, parasti tās sāp ļoti stipri, reizēm sāpju sajūta pat pārsniedz slimības nozīmību,” atzīst ārstu prakses “Locus Medicus” ausu, kakla un deguna ārste Dace Snipe.
Visvairāk jāuzmanās vidusauss iekaisuma gadījumā, pēc kura mēdz rasties komplikācijas. Parasti tas sākas ar iesnām, ja infekcija no deguna nokļūst ausīs, taču citkārt to provocē gripas vīruss.
Bērni ar vidusauss iekaisumu slimo biežāk nekā pieaugušie, jo viņiem dzirdes kanāls ir īsāks un platāks, tāpēc tajā vieglāk iekļūst infekcija. Turklāt to var veicināt palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi.
“Sāpes rodas, jo vidusauss dobumā sakrājas šķidrums, kas spiež uz nerviem bagāto bungplēvīti. Kad, iekaisumam pastiprinoties, tā pārplīst, parasti smeldze pāriet. Ja tas nenotiek pats no sevis, ārsts to nereti pārgriež. Ja strutām nav kur palikt, tās var nokļūt, kur nevajag, piemēram, galvas smadzenēs, izraisot meningītu,” skaidro daktere Snipe.
Ja ir stipras ausu sāpes un pasliktinājusies dzirde, tuvāko stundu laikā vēlams vērsties pie ārsta. Iekšķīgi lietojamie pretsāpju līdzekļi būs efektīvāki nekā lidokaīnu saturoši ausu pilieni. Var iedzert paracetamolu vai ibuprofēnu, lai sāpes kaut brīdi mazinātos. Ja smeldze pēc vairākām stundām neatsākas un arī dzirde ir laba, visticamāk, sāpes nav bijušas saistītas ar vidusauss iekaisumu.
Aplami ir censties mazināt sāpes ar sildošām kompresēm, jo siltumā iekaisums pastiprināsies, pieaugs šķidruma spiediens un bungplēvīte uzbriedīs vēl vairāk.
Vidusauss iekaisuma gadījumā medikamenti jāpilina nevis ausīs, bet degunā, lai atvērtos kanāls, kas savieno aizdeguni ar vidusausi. Ja tajā notiks gaisa apmaiņa, izveseļošanās gaidāma ātrāk.
Lai sargātos no komplikācijām, svarīgi vidusauss iekaisumu sākt ārstēt nekavējoties. Citādi var pievienoties, piemēram, aizauss kaula iekaisums mastoidīts. Parasti to izdodas veiksmīgi izārstēt ar antibiotikām, taču diezgan bieži nepieciešama operācija. Izveseļošanās periods vienmēr ir krietni ilgāks nekā vienkārša vidusauss iekaisuma gadījumā, kad slimnieks atlabst, vēlākais, divu nedēļu laikā.
Ja pievienojas meningīts, var nākties kādu laiku uzturēties intensīvās terapijas nodaļā un, iespējams, lai izvairītos no nelāgām sekām, būs nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās.
Jo vēlāk vidusauss iekaisumu sāk ārstēt, jo paliekošākas sekas mēdz saglabāties, piemēram, akūts iekaisums var pārvērsties hroniskā, it īpaši, ja ir vāja imunitāte. Iespējama paliekoša dzirdes pasliktināšanās. Reizēm tas izraisa sejas nerva paralīzi, kas padara nekustīgu vienu sejas pusi, taču ārsts šajā gadījumā ne vienmēr var palīdzēt.
Tomēr, vidusauss iekaisumu laikus un atbilstoši ārstējot, ko 90% gadījumu dara ar antibiotikām, prognoze nav slikta.
