Vācijā ekonomisko grūtību piemeklētā Rūras apgabala pilsētu mēri vēlas pārtraukt solidaritātes maksājumus Austrumvācijai, skaidrojot, ka austrumiem vairs palīdzības nauda nav vajadzīga, turklāt viņu pašu pilsētas ir dziļos parādos, ziņo laikraksts “Süddeutsche Zeitung”.

Lasītākie

Kokteilis

Mīl? Nemīl? Precēs? Neprecēs? Lielais mīlestības horoskops sievietēm 2025. gadam visām zodiaka zīmēm

Veselam

Lūk, cik ilgi tev vajadzētu spēt nostāvēt uz vienas kājas atbilstoši saviem gadiem jeb “flamingo izaicinājums”

Krimināls

Inese Supe “sacēlusi kājās” cietumu uzraudzītājus: ”Tiesas spriedumos nav minēts, ka ieslodzījumā par šīm personām ir ieteicams ņirgāties“

Lasīt citas ziņas

Sagaidāms, ka šis temats kļūs par vienu no centrālajiem jautājumiem priekšvēlēšanu kampaņā pirms maijā paredzētajām Ziemeļreinas-Vestfālenes landtāga vēlēšanām. Austrumvācijas pilsētas spēj uzturēt savus budžetus kārtībā, pateicoties naudai, kas tiek pārskaitīta no rietumiem, kamēr tādas pilsētas kā Dortmunde, Esene un Gelzenkirhene spiestas apcirpt sabiedriskos pakalpojumus, jo tām trūkts naudas, skaidro Rūras apgabala mēri. “Solidaritātes pakts ar austrumiem ir perversa sistēma, kas vairs nekādā ziņā nav attaisnojama,” laikrakstam sacīja Dortmundes mērs sociāldemokrāts Ulriks Zīrau. “Vairs nav iespējams izskaidrot, kāpēc Rūras apgabala nabadzīgajām pilsētām ir jāiedzīvojas lielos parādos, lai maksātu savu daļu solidaritātes paktā.” “Tajā pašā laikā austrumi ir tik labi situēti, ka viņi nezina, kur likt naudu. Pašu mājās Rūrā viss brūk kopā,” norādīja mērs.

Tikmēr Ziemeļreinas-Vestfālenes landtāga kristīgo demokrātu līdera vietnieks Armīns Lašets pauda pārliecību, ka maksājumi ir jāturpina, norādot, ka ir svarīgi pieturēties pie līgumiem, jo tas rada pamatu plānošanai. Maksājumu izlietojuma pārskatīšana var notikt tikai pēc 2019. gada, uzskata Lašets, piebilstot, ka plašākā perspektīvā naudu būtu tērējama nevis “atbilstoši ģeogrāfijai”, bet vajadzībām.