Austrumvācija cietīs no breksita 0
No ES fondiem “atkarīgā” Austrumvācija norūpējusies par breksita izraisīto robu finansēs un mudina Vācijas valdību pārskaitīt vairāk naudas uz Briseli.
Kā lai aizlāpa vairāk nekā desmit miljardus eiro caurumu, kas ES budžetā radīsies, kad savienību pametīs Lielbritānija? Visbiežāk par iespējamo iztrūkumu ES budžetā raizējamies dzird tā dēvētās neto saņēmējvalstis jeb jaunās dalībvalstis, kuras no ES saņem vairāk naudas, nekā tajā iemaksā. Taču ne mazāk norūpējušies ir politiķi un ES atbalsta saņēmēji valstī, kas pati ir lielākā neto maksātāja ES budžetā – Vācijā (14,3 miljardi eiro 2015. gadā). Precīzāk, ne gluži visā Vācijā, bet gan tās salīdzinoši trūcīgajās pavalstīs: Saksijā, Saksijā-Anhaltē, Tīringenē, Meklenburgā-Priekšpomerānijā un Brandenburgā.
Atkarīgi no ES naudas
Lai arī labklājības līmenis šajās zemēs, kas reiz ietilpa VDR sastāvā, gadu gaitā audzis, šīs zemes joprojām būtiski atpaliek no Vācijas ekonomiski spēcīgajiem reģioniem. Piemēram, kamēr Hamburgā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015. gadā uz vienu iedzīvotāju sasniedza vairāk nekā 60 tūkstošus eiro, Meklenburgā-Priekšpomerānijā šis rādītājs bija teju trīs reizes zemāks – vien ap 25 tūkstošiem eiro. Tādēļ ar ES struktūrfondu līdzekļiem tiek finansēti infrastruktūras objekti, ieguldījumi zinātnē un pētniecībā, izglītībā, celti peldbaseini, sporta laukumi, remontētas ielas. Tieši austrumu reģionos nonāk lauvas tiesa Vācijai domātās ES struktūrfondu naudas.
Taču, ja ES līdzekļu sadales principi paliek tie paši, kādi ir spēkā šobrīd, breksits Austrumvācijai draud iegriezt dziļu finansiālu robu. Iemesls ir statistiskais efekts: kad no ES būs aizgājusi Lielbritānija, šie reģioni piepeši kļūs pārlieku “bagāti” jeb nonāks kategorijā, kurā tiem līdzšinējais atbalsts vairs nepienāksies. ES iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs, izslēdzot no aprēķiniem Lielbritāniju, automātiski pazemināsies, kas nozīmē, ka no “mazattīstītiem” (tādiem, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no ES vidējā) un “pārejas reģioniem” (75 – 90%) Austrumvācijas zemes varētu pārtapt par “attīstītiem reģioniem”.
Mudina palielināt Vācijas iemaksas
Visskaļāk trauksmi par nedrošo ES finansiālo nākotni pēc breksita līdz šim cēlusi Brandenburga. Šī Vācijas pavalsts ar nepilniem 2,5 miljoniem iedzīvotāju iepriekšējā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam kopumā no ES fondiem saņēmusi 2,1 miljardu eiro. Pašreizējā plānošanas periodā līdz 2020. gadam Brandenburgai pieejami vairs tikai 1,2 miljardi eiro. Ja, plānojot nākamo budžetu periodu, Rietumeiropas valstīm apcirps naudu, Austrumvācijas pavalstis nonākšot nopietnās grūtībās, tā paziņojis Brandenburgas finanšu ministrs Kristians Gerke. Tāpēc viņš rosina palielināt Vācijas valdības iemaksas ES budžetā – no 1 līdz 1,2% no valsts IKP, tā glābjot Austrumvācijas zemes. Ar līdzīgu priekšlikumu šā gada sākumā klajā nāca arī sociāldemokrāts, ārlietu ministrs Zigmars Gabriels: “Kā būtu, ja mēs nākamajās debatēs par ES finansēm paveiktu ko nedzirdētu? Tā vietā, lai cīnītos par mūsu maksājumu samazināšanu, signalizētu par mūsu gatavību maksāt pat vairāk [nekā līdz šim].” Finanšu ministrs Volfgangs Šoible gan tolaik izteicās piesardzīgāk: nevis vairāk naudas, bet gan “mērķtiecības” esot vajadzīgs ES budžetam.
Vācieši nav paši lielākie maksātāji
Tiesa gan, ne Gabriels, ne Šoible nebūs topošās Vācijas valdības locekļi. Vai un kas attiecībā uz ES budžeta politiku tiek spriests šobrīd notiekošajās koalīcijas veidošanas sarunās, nav zināms.
Vācijas kā lielākā “neto maksātāja” statuss Vācijas un ārvalstu medijos nereti tiek interpretēts tā, it kā arī uz ikvienu Vācijas nodokļu maksātāju gultos lielāks slogs nekā uz citiem ES pilsoņiem. Tomēr tas nav tiesa. Kā norāda domnīcas “CEP” (Eiropas politikas centrs) pētnieki pētījumā “Pārdale starp ES dalībvalstīm. Ieguvēji un zaudētāji”, vislielākie “neto” maksātāji ES budžetā uz vienu iedzīvotāju ir zviedri, dāņi un nīderlandieši. Vācija ar 146 eiro uz vienu iedzīvotāju ierindojas ceturtajā vietā, tā liecina pētījuma dati.
