“Austrumu stīga” kļūst arvien garāka 3
Latvijas valsts svētku nedēļā tika atklāts kārtējais autotransporta maģistrāles “Austrumu stīga” 12 km posms Šķilbēnu pagastā. Līdz ar to ir pabeigta kopumā 50 km garā ceļa Viļaka–Kārsava sakārtošana.
Projekts “Austrumu stīga” paredz Latvijas austrumu reģiona ceļu sakārtošanu gar Krievijas Federācijas robežu 256 km garumā, veicot gan esošo ceļu rekonstrukciju, gan izbūvējot pilnīgi jaunus posmus.
Viens no galvenajiem iniciatoriem projekta īstenošanā jau kopš 1998. gada ir Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis: “Ceļš ir galvenā satiksmes artērija un ļoti būtisks infrastruktūras objekts, lai nodrošinātu dzīvi un dzīvību pierobežā. Es uzskatu, ja šis posms būtu izbūvēts, kā iecerējām, pirms gadiem divdesmit, tad pierobežas reģionos iedzīvotāju noteikti būtu vairāk nekā patlaban.”
Projekta mērķis ir stiprināt valsts – reizē tātad Eiropas Savienības – austrumu robežu un veicināt Balvu, Ludzas un Krāslavas reģionu ekonomisko un sociālo attīstību.
Reizē Andris Kazinovskis pauda arī neizpratni, kādēļ ES nav vajadzīga dzelzceļa līnija uz Krieviju: “Saglabājot dzelzceļa līniju Rīga–Pitalova caur Gulbeni, Balvu novadam jau sen izveidojusies laba sadarbība ar Pitalovas un Pleskavas apgabaliem Krievijā, būtu dzelzceļš, tā kļūtu vēl ciešāka un ieguvēji būtu arī citi pierobežas reģioni.”
Tā kā dzelzceļa projektā pagaidām virzības nav, visi spēki tiek veltīti “Austrumu stīgas” izbūvei. Tā sākas no Balvu rajona robežas ar Alūksnes rajonu starp Liepnu un Kupravu un ir turpinājums Vidzemes ceļu projektam “Ziemeļu stīga”, šķērso Latgali ziemeļu – dienvidu virzienā līdz Krāslavas un Daugavpils rajona robežai, savienojoties ar projekta “Dienvidu stīga” ceļiem. Jau veikta rekonstrukcija un uzklāts melnais segums ceļu posmiem Viļaka–Medņeva, Cērpene–Baltinava, Ludza–Pilda, Kārsava–Kaplava, Pudinova–Pušmucova un Baltinava–Zubki. Projekts tiek realizēts, izmantojot Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību līdzekļus. Tuvākajā laikā vēlams panākt posma Viļaka–Kuprava izbūvi.