Austrumu slimnīcai parādā gan valsts, gan pacienti 11
Pēc veselības ministra Gunta Belēviča paziņojuma LNT raidījumā “900 sekundes”, ka Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai ir visas maksātnespējas pazīmes, rodas jautājums, vai no tā necietīs pacienti.
Viesturs Boka, bijušais slimnīcas vadītājs, kurš nesen atkāpās no amata un kļuva par valdes locekli, atbildēja, ka slimnīca strādā ar pilnu jaudu un pacientiem nav jāuztraucas, ka viņi kaut kādā veidā izjutīs slimnīcas finansiālās problēmas. Salīdzinājumā ar 2014. gadu šogad slimnīcai valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai piešķirts par pieciem miljoniem eiro vairāk.
Valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga nav tik pārsteidzīga savos secinājumos kā ministrs un secina, ka maksātnespējas likuma izpratnē nav iestājušās tādas pazīmes, kad kreditors var ierosināt maksātnespējas procesu. Taču riski pastāv, jo slimnīcai ir vairāk nekā četri miljoni eiro kavētie maksājumi. Vēl 2010. gadā slimnīca strādāja ar peļņu, bet 2011. gadā, kad universitātes slimnīcai veselības aprūpes pakalpojumu tarifi tika samazināti par 26 procentiem un slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas, radās pirmie zaudējumi. Veselības ministrija, samazinot tarifus, lai izlīdzinātu tos ar reģionālajām slimnīcām, neņēma vērā, ka uz Austrumu slimnīcu tiek pārvesti ļoti smagi slimi pacienti no visas Latvijas. Turklāt šī ir vienīgā ārstniecības iestāde, kur pieejama specializēta palīdzība mikroķirurģijā, izgulējumu ārstēšanā, politraumas profilā, apdegumu un apsaldējumu, kā arī citu smagu veselības problēmu ārstēšanā. Šo pacientu ārstēšanas izmaksas ir pat 10 un 15 reižu lielākas nekā valstī noteiktais tarifs.
No 2011. gada līdz 2015. gada janvārim universitātes klīnikai radušies 23 miljonu eiro lieli zaudējumi, bet par padarīto darbu no 2011. līdz 2014. gadam valsts slimnīcai ir palikusi parādā 32 miljonus eiro. Jāņem vērā arī tas, ka katru gadu pacienti paliek parādā slimnīcai ap 600 000 eiro. Šobrīd šī summa sasniegusi jau 3,5 miljonus eiro, bet valstij nav variantu, kā to slimnīcai kompensēt. Pēdējo trīs gadu laikā rēķinus Austrumu slimnīcā nav samaksājuši 50 000 pacientu.
Tieši pirms gada universitātes klīnikas vadība prognozēja šo situāciju, kāda tā ir izveidojusies pašlaik, un par to informēja Veselības ministriju. Ministrs novēlotajā reakcijā uz veselības aprūpes iestādes finanšu problēmām vainoja bijušo ministrijas valsts sekretāru Rinaldu Muciņu. Savukārt Viesturs Boka pastāstīja, ka valsts sekretārs vienmēr laipni uzklausījis slimnīcas valdes priekšsēdētāju un ieteicis, kādi risinājumi būtu nepieciešami, bet rīcība no ministrijas puses nav sekojusi.
Sākot no 2015. gada, Austrumu slimnīcā tiek ieviests jauns finansēšanas modelis – samaksa par diagnožu ārstēšanu. Tas nozīmē, ka par smagi slimu pacientu ārstēšanu slimnīcai tiks vairāk naudas no valsts. Šo apmaksas modeli pilnveidos, bet tas, nenoliedzami, var uzlabot slimnīcas finanšu stāvokli, sacīja ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders, kurš pauda ministrijas nostāju Austrumu slimnīcas jautājumā. Samazināts arī pacientu līdzmaksājums par ārstēšanos stacionārā, kas nozīmē lielāku finansējumu no valsts puses un mazākus parādus pacientiem. Tikšot meklēti arī citi risinājumi, par kuriem veselības ministrs spriedīs ar slimnīcas jauno valdi.
