Austrumu slimnīca iegādājas strīdīgi vērtētu dārgu iekārtu, ko citās valstīs izmanto tikai eksperimentālos nolūkos 1
Pagājušajā gadā veselības aprūpes budžets bija gandrīz par 200 miljoniem eiro lielāks nekā iepriekš un pirmo reizi pārsniedza miljarda robežu. Tomēr tāpat naudas visam nepietika. Rudenī daļa līdzekļu pārdalīta, lai Austrumu slimnīca, kur atrodas Latvijas Onkoloģijas centrs, varētu iegādāties jaunas iekārtas.
Jaunā veselības ministre vienu no iegādātajām ierīcēm sauc par eksperimentālu un nevajadzīgu greznību, bet slimnīca – par vēža ārstēšanas nākotni. Bet visspilgtāk šis stāsts ilustrē haosu investīciju plānošanā, svētdien, 31.martā, vēstīja raidījums “Nekā personīga”.
Divas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām Veselības ministrija ar valdības un Saeimas deputātu atbalstu pārdalīja veselības aprūpes reformas naudu. No līdzekļiem, kas bija paredzēti hronisko saslimšanu ārstēšanai, bija palikuši pāri astoņi miljoni eiro. No tiem sešus miljonus piešķīra Rīgas Austrumu slimnīcai jaunu iekārtu iegādei.
Lielāko daļu slimnīcas prasītā valdībā un Saeimas komisijā atbalstīja, bet sastrīdējās par miljonu vērtas iekārtas pirkšanu jaunas prostatas vēža ārstēšanas metodes ieviešanai.
3 datortomogrāfi – 2,5 miljoni eiro
Priekšdziedzera un urīnpūšļa vēža ārstēšana un diagnostika – 3,2 miljoni eiro
Priekšdziedzera un urīnpūšļa vēža ārstēšana un diagnostika
Augstas intensitātes fokusētas ultraskaņas (AIFU) terapijas iekārta – 1 022 450 eiro
3T magnētiskās rezonanses iekārta – 1 452 000 eiro
2 ultraskaņas un magnētiskās rezonanses attēlu sapludināšanas iekārtas – 363 000 eiro
Distances litotripsijas iekārta – 387 000 eiro
Vilnis Lietuvietis, RAKUS valdes loceklis, RAKUS Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs: “Ideja mums radās, vērojot šīs te statistikas, mirstības tendences, slimības pieauguma tendences, tieši šo audzēju izplatību, kā arī to, ka Latvijas pacienti, kuriem ir šie uroģenitālie audzēji, mirstības ziņā mēs esam ļoti sliktā pozīcijā. Būtībā trešā vieta Eiropā mirstības ziņā.”
Jaunā metode ļautu ar ultraskaņas palīdzību audzēja audus uzkarsēt līdz temperatūrai, kurā tie tiek iznīcināti. Tā tiek izmantota tikai prostatas vēža ārstēšanai.
Šo metodi vēlas ieviest Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis. Viņš vērsās pie iepriekšējās Saeimas deputātiem, kas to konceptuāli atbalstīja. Kad rudenī parādījās brīvi astoņi miljoni eiro, valdība un Saeimas Budžeta un finanšu komisija piekrita finansējuma piešķiršanai. Atbalstīja arī Veselības ministrija, kas gan iekārtas lietderību nevērtēja, jo paļaujas uz slimnīcas valdi.
Anda Čakša: “Tas bija pieprasījums no Saeimas komisijas, kur bija izskatīts jautājums par atsevišķu tehnoloģiju trūkumu. Jāsaka jau, ka ministrijā bija saraksts, bez maz sarkanais saraksts ar tehnoloģijām, kuras ir Austrumu slimnīcā nolietojušās vai vairāk nekā 10 gadu vecas un nespēj jau pienācīgi un kvalitatīvi kalpot.
Tas ir kapitālsabiedrības valdei ļoti labi jāredz un jāvirza šie iepirkumi.”
Vilnis Lietuvietis: “Šo projektu es virzīju nevis kā slimnīcas valdes loceklis, es viņu virzīju kā ārsts urologs, Stradiņa universitātes profesors, kurš apmāca jaunos ārstus un kurš ārstē pacientus. Valdes locekļa amatā es stājos pagājušā gada jūnijā, projekts jau tika virzīts pirms tam – divus, divarpus gadus.”
Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore: “Tas, kas notika pagājušajā rudenī, visas šīs pārcelšanas no vienas programmas uz otru programmu, tas liecina, ka mums tāds haoss ir arī statistiskajos datos un prognozēšanā, plānošanā. Galvenais ir – naudu sadalām, pēc tam jau laiks rādīs, kad vajadzēs mēs ļoti vienkārši pārbīdīsim no vienas uz otru programmu.
Tad mēs arī piedāvājām – vismaz tik, cik ir vajadzīgs tiem pašiem iezīmētajiem cilvēkiem, pacientiem, tad varbūt vismaz to daļu naudas, kas ir vajadzīgs mājas aprūpei, ambulatorai, tad vismaz to no tās naudiņas, kas ir palīdzēta stacionāriem, pārceļ uz turieni… Mūs negribēja dzirdēt.”
Saeimas komisijā naudas pārdalei piekrita visi deputāti, izņemot vienu. Neiroķirurgs Renārs Putniņš no “Vienotības” protestēja un sēdi pameta, lai izjauktu kvorumu.
Renārs Putniņš, neiroķirurgs, premjera padomnieks, bijušais deputāts (“Jaunā Vienotība”): “Saeimā manus argumentus neuzklausīja, man bija visi argumenti ar papīriem pierādīts, ka tas nav vajadzīgs. Bija jau visi nozondēti, un vienkārši pieņēma. Tā bija lielākā vilšanās, kas man Saeimā bijusi. Reāli, es tur pirmo reizi tik bezspēcīgs jutos.”
Viņa mēģinājums noraut balsojumu neizdevās, jo uz sēdi ieradās “Saskaņas” deputāts Igors Pimenovs. Komisijas lēmums bija vienbalsīgs.
Renārs Putniņš: ”
Sašutumu izraisīja tas, ka diemžēl Saeimas deputāti nevēlējās ieklausīties pamatotos argumentos, kāpēc mums nevajag tērēt tik lielu naudu uz tik specifisku aparātu, kurš nav īsti iekļaujams ārstēšanā Eiropā, jo Eiropas urologu vadlīnijas pasaka, ka viņi šo aparātu var izmantot tikai pētījumu ietvaros. Pagājušajā gadā tas tika iekļauts Amerikas ārstēšanas vadlīnijās, kur arī starp urologiem nav viennozīmīgs atbildes par to, vai šī metode ir laba vai slikta.”
Ilze Viņķele, veselības ministre (“Attīstībai/Par!”): “Veselības ministrija arī nav atbalstījusi šīs iekārtas iegādi, norādot tieši to, ka tā būtu nesamērīga greznība. Ja mums būtu tik daudz naudas, kā mums nav, tad varētu pirkt. Bet ko tad kolēģi ir izdarījuši – viņi ir, kā tautā saka, pārrullējuši ministrijai pāri, jo tur ir atrastas dzirdīgas ausis iepriekšējā sasaukuma Saeimas komisijā, un ir pat gājuši līdz premjeram. Tās ir tādas dzīres mēra laikā.”
Pašlaik prostatas vēža diagnozes gadījumā ārsti izvēlas, vai nogaidīt un audzēju novērot, jo tas attīstās ļoti lēni, vai rīkoties. Iespējas ir ķirurģiska audzēja izgriešana, staru terapija, ķīmijterapija, hormonu terapija. Ja vienreiz vēzis izārstēts, bet pēc gadiem atgriežas, apstarot to otrreiz vairs nevar. Šādiem gadījumiem būs domāta jauniegūtā aparatūra. Kritiķi norāda, ka par metodes efektivitāti vēl nav pietiekami daudz datu, jo visā pasaulē šādu ierīču ir 250 un pētījumi vēl turpinās.
Vilnis Lietuvietis: “Redzam, ka tiek tērēti ļoti ievērojami līdzekļi medikamentozai ārstēšanai, kas ir medikamentoza kastrācija, kā arī sekojoša moderna ķīmijterapija, kura ir ar ļoti augstām izmaksām. Un ir pacientu grupa, kurai pēc iepriekš veiktas apstarošanas ir slimības recidīvi jeb atjaunošanās.”
Tas uzrunāja arī politiķus – palielināt iespēju vīriešiem ar prostatas vēža diagnozi saglabāt dzīves kvalitāti. Tagad Lietuvietis apgalvo, ka veiksmīgi ir vairāk nekā 80% ārstēšanas gadījumu. Vēl pirms pieciem gadiem viņa slimnīcas sagatavotā dokumentā teikts, ka metode ir eksperimentāla un ilglaicīgās sekas nav zināmas.
Vilnis Lietuvietis: “Vai tas ir eksperimentāli? Nē, tas nav eksperimentāli, tas ir tiešām jau veikts un pierādīts, vienīgi rekomendācija ir tāda, ka to veic augstas pacientu plūsmas centros un iekļauj pētījumos, jo joprojām ir vēlme veikt papildus šo pētījumus, apkopot vairāk informācijas, lai būtu ļoti precīza šī statistika.”
Oktobrī Austrumu slimnīca izsludināja iepirkumus, un pašlaik iekārtas jau piegādātas. Nākamnedēļ tiks ārstēti pirmie pacienti – vīrieši, kam pēc ārstēšanās vēzis atgriezies. Par katru procedūru valsts maksās slimnīcai gandrīz 2000 eiro. Šogad valsts apmaksās ārstēšanu 40 pacientiem, bet turpmākajos gados – līdz 100. Slimnīcā neizslēdz, ka par maksu jaunā ārstēšanas metode varētu būt pieejama arī tiem, kam vēzis konstatēts pirmoreiz.
Ilze Viņķele: “Jāsaka, ka es mēģināju apturēt šī skandalozās vai odiozās AIFU iekārtas pirkšanu, bet valdība bija apstiprināta tad, kad diemžēl tas darījums jau bija noticis un tur nevarēja neko vairs pagriezt atpakaļ.
Ne tas bija tik kritiski vajadzīgs, ne tas bija izmaksu samērīgs un mēs to varējām atļauties, un jā bija citas iekārtas, kuras nevar aizvietot un kuras bija vajadzīgas daudz vairāk.”
Tāda iekārta ir mamogrāfs, kas tiek izmantots krūts vēža diagnostikā. Pagājušā gada oktobrī Austrumu slimnīca sāka jauna mamogrāfa iepirkšanu, bet procesu pārtrauca. Pamatojums – piegādātāju piedāvātās cenas bijušas pārāk augstas. Šogad februārī vecais mamogrāfs salūza un vairākas nedēļas Latvijas centrālajā vēža klīnikā šos izmeklējumus neveica.
Vilnis Lietuvietis: “Mums nācās pieņemt tādu lēmumu oktobra beigās, kad jau tie pārējie procesi visi virzījās, ka mēs nevaram mamogrāfu pagājušajā gadā atļauties iegādāties.”
Anda Čakša, bijusī veselības ministre (Zaļo un zemnieku savienība): “Diemžēl iepirkumu process nebija pilnībā caurspīdīgs, tādēļ arī ministrija nevis aizliedza pirkt mamogrāfiju, bet lūdza, lai šis mamogrāfijas iepirkums būtu caurskatāms un nebūtu nekādu bažu, ka tiek lobēta kāda konkrēta ierīce.”
Zem finansējuma onkoloģijai atrodams arī jaunas nierakmeņu skaldīšanas ierīces iepirkums. Tā aizstās 19 gadus vecu aparātu. Otra šāda ierīce Latvijā ir tikai privātā klīnikā.
Vilnis Lietuvietis: “Viņa var tikt izmantota vienlaicīgi gan nierakmeņiem, gan arī pacientiem ar onkoloģiju, kuriem ir nierakmeņi, kā arī tieši tiem pacientiem, kuriem ir šī onkoloģiskās slimība, bet urologi ir izveidojuši dažādas urīnceļu drenas, stomas un nereti uz šīm drenām un stomām izveidojas virsū akmeņi.”
Ināra Pētersone: “Mūsu valstī “ARS” ir šī iekārta iegādāta, ļoti veiksmīgi viņi to arī dara, viņiem ir noslēgts līgums ar NVD, tātad valsts arī apmaksā šo pakalpojumu. Ilgākās rindas, kad ir jāpagaida uz šo pakalpojumu ir trīs līdz piecas dienas. Savukārt, ja ir akūti, ko mēs saprotam, ka stacionārā ārstē smagos gadījumus, šo metodi nemaz nevar izmantot, jo ir iesprostojies tas akmens un ar skaldīšanu tur nav nekāds sakars. Lietuvieša kungs publiskajā telpā [saka], ka tur ir vajadzīgs studentiem priekš apmācībām, ja caur uzņemšanu slimnīcā ienāk pacients, tad ir sarežģīti no Austrumu slimnīcas pārvest uz Asaru ielu, lai varētu saskaldīt tos akmeņus… Pirmkārt, tas jau tā notiek, nekādas problēmas nav bijušas, un to nodrošina “ARS” ar savu transportu, bez papildu samaksas, bez nekā.”
Ilze Viņķele: “Tas, ko esmu lūgusi izdarīt šobrīd, sagatavot sarakstu Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām par to, kur mums vēl ir medicīnas iekārtas, kuras ir uz dzišanas robežas, bet kuras ir ārkārtīgi nepieciešamas un kritiski svarīgas, lai mēs varētu nodrošināt pakalpojumus, un tad pretī redzēt gan ministrijas, gan slimnīcu valžu redzējumu, kā tad mēs atjaunojam šās iekārtas. 5:29 Viens, ko es gribu teikt, ka, protams, arī konsultēšos ar nozari, kā mēs varētu izveidot tādu novērtējuma sistēmu, lai samazinātu šaubas par interesēm un korupciju lielos finanšu ietilpīgos medicīnas iekārtu iepirkumos.”
Pagājušā gada sākumā par Rīgas Austrumu slimnīcas medicīnas iekārtu un informācijas tehnoloģiju direktori tika iecelta Ilze Āboliņa, kura bija bijušās veselības ministres Andas Čakšas padomniece.
