Pienākuši laiki, kad valstij jāsāk piemaksāt par plašās tranzīta infrastruktūras uzturēšanu 3
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Starptautisko kravu tranzītam ar Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu allaž bijusi būtiska loma mūsu valsts ekonomikā. Labajos gados transporta nozare varēja dot līdz pat 8% IKP pienesumu.
Taču pienākuši laiki, kad valsts no plašās tranzītam paredzētās infrastruktūras gūst nevis ienākumus, bet sāk piemaksāt par tās uzturēšanu.
Pagājušajā gadā valdībai vajadzēja izmaksāt vairāk nekā 70 miljonu eiro dotāciju VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) sliežu ceļu tīkla infrastruktūras uzturēšanai, un, turpinoties kravu pārvadājumu apjoma samazinājumam, līdzīgu scenāriju var piedzīvot arī Latvijas ostu īpašnieki.
Negatīvā tendence pašiem tranzītbiznesā strādājošajiem zināma jau sen, tādēļ daļa no nozarē bijušajiem “dinozauriem” to jau pametuši vai daļēji pārorientējušies uz citām jomām, kur nākotne zīmējas gaišākās krāsās.
Eksperti prognozējuši, ka lielākajās tranzīta kravu grupās apjoms kopumā varētu samazināties no 37 miljoniem tonnu līdz 27 miljoniem 2022. gadā un deviņiem miljoniem 2030. gadā.
Turklāt gaidāmais kritums būšot ar tālejošām sekām.
Proti, kravu samazinājums dzelzceļā ietekmēs arī pasažieru pārvadājumu izmaksas, nodarbinātību Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kā arī sociālo situāciju Latgalē, kur “LDz” ir viens no lielākajiem darba devējiem un ap dzelzceļa mezgliem izveidojies saistītu uzņēmumu tīkls.
Tranzīta apjoma līkne – stabili uz leju
Šīs prognozes diemžēl piepildās, to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par kravu pārvadājumiem 2020. gadā. Piemēram, ostās pērn bijis zemākais kravu apgrozījums kopš 1995. gada. No ostām nosūtīja un ostās saņēma 44,9 milj. tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.
Pavisam no ostām nosūtīti 35,3 milj. tonnu kravu, kas bijis par 33,3% mazāk nekā 2019. gadā. Samazinājušies visu svarīgāko nosūtāmo kravu apjomi. Būtiskākais bijis ogļu apjoma kritums: par 13,4 milj. t jeb 79,6%.
Naftas produktu nosūtīšana samazinājās par 3,1 milj. t jeb 27,5%. Nosūtīto kokmateriālu apjoms samazinājās par 10,2%, konteineru kravu – par 0,4%, mobilo kravu – par 8,3%, minerālmēslu – par 21,8%, šķeldas – par 14,2%.
Savukārt nosūtītās labības un labības produktu apjoms pieaudzis par 11%.
Ar dzelzceļa transportu pārvadāti 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3% mazāk nekā 2019. gadā. Vienīgā pozitīvā tendence: iekšzemē ar dzelzceļa transportu pērn pārvadāts 2,1 milj. t kravu, kas ir par 21,1% vairāk.
Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāti 21,9 milj. t kravu – apjoms samazinājies par 45%.
Šajā bēdu ielejā vienīgais tranzīta pārvadājumu veids, kas spējis pat nedaudz kāpināt apjomu, bijis autotransports – gan pārorientējot darbu uz Rietumeiropas tirgiem, gan atrodot nišas dzelzceļa neapkalpotos preču segmentos.
Ar autotransportu 2020. gadā pārvadāti 75,7 milj. t kravu, kas ir par 2,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Iekšzemē pārvadāja 60 milj. t kravu – par 7,6% vairāk. Starptautiskajos kravu pārvadājumos pārvadāti 15,7 milj. t kravu – par 12,6% mazāk.
No tiem eksporta kravas veidojušas 4,5 milj. t – par 4,8% vairāk, bet importa kravas 3,1 milj. t – par 6,2% mazāk.
“Latvijas dzelzceļš” vairs galā netiek
Saistībā ar “LDz” saņemtajām dotācijām medijos jau bija izskanējušas ziņas, ka šai valsts akciju sabiedrībai pēc būtības vajadzētu pārtapt par valsts iestādi.
Pats uzņēmums gan to skaidro tā, ka Covid-19 ietekmē valsts atbalstu saņēma virkne nozaru un uzņēmumu un tā esot vērtējama kā atbildīga valsts rīcība krīzes situācijā.
“Pagājušajā gadā turpināja samazināties pa dzelzceļa infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms, kas skaidrojams ar Krievijas mērķtiecīgu savu ostu izmantošanu kravu pārvadājumiem, kā arī ar kopējo pieprasījuma samazināšanos pēc fosilā kurināmā izejvielām, kas līdz šim ir veidojis lielāko kravu īpatsvaru,” par radušos situāciju “Latvijas Biznesam” stāstīja “Latvijas dzelzceļa” ārējo komunikāciju vadītāja Ieva Kārkliņa.
“Ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, tādējādi pasaulē palēninājās ražošanas procesi, attiecīgi mazāk bija nepieciešami arī kravu pārvadājumi.
“LDz” apgrozījuma lielāko daļu veido ieņēmumi no pārvadātāju samaksātās publiskā dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas, ko aprēķina, balstoties uz vilcienu nobraukto kilometru skaitu.
Samazinoties pārvadāto kravu apjomam, samazinās arī ienākumi. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, “LDz” veica funkciju auditu, procesu optimizāciju, izdevumu un arī darbinieku skaita samazināšanu.”
Līdzekļi no valsts budžeta 2020. gadā prasīti, lai nodrošinātu “LDz” finanšu līdzsvaru, palielinātu pamatkapitālu, kā arī segtu izmaksas par minimālā piekļuves pakalpojuma kompleksa izmaksām un apkalpes vietu uzturēšanu pasažieru segmentā.
Taču “LDz” joprojām saglabājot valsts kapitālsabiedrības statusu, un pārskatāmā nākotnē neesot plānots to mainīt.
“Vērtējot aktuālo informāciju par kravu pārvadājumiem šī gada pirmajos divos mēnešos attiecībā pret 2020. gada janvāri–februāri, situācija ir mazliet, bet pozitīvi mainījusies – pa “LDz” infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms ir palielinājies par 3,6% salīdzinājumā ar 2020. gada pirmo divu mēnešu rādītājiem.
Lai gan akmeņogļu pārvadājumi ir sarukuši, ko var skaidrot ar Krievijas orientēšanos uz savām ostām, atsevišķos kravu segmentos šogad ir vērojams pieaugums, piemēram, palielinājies minerālvielu pārvadājumu apjoms, kas attiecīgi uzlabojis arī sauszemes tranzīta rādītājus (84,8%),” informēja “LDz” pārstāve.
“Kālija parks” izvēlas klusēt
Par biznesu neveicinošām pretrunām sakarā ar valdības iecerēto ostu pārvaldības reformu, kas uzņēmēju skatījumā draud pārvērsties garos un dārgos tiesvedības procesos, ostu saimniecībā radot vēl lielāku haosu nekā līdz šim, savus lasītājus “Latvijas Avīzes” slejās informējām pagājušajā nedēļā.
Balstoties uz “LDz” informāciju par šogad kaut nedaudz pieaugušo minerālvielu tranzīta kravu pieaugumu, “Latvijas Bizness” vēlējās noskaidrot uzņēmuma situāciju un turpmākās perspektīvas. Vairāku nedēļu laikā to neizdevās panākt.
Pandēmijas iespaidā arī šogad gada pārskatu iesniegšanu valdība ir pagarinājusi līdz vasaras vidum, tādēļ reģistros pieejamās ziņas tagadējo krīzi nekādi neatspoguļo.
Lai arī tālu atpaliekot no agrākās varenības, Uzņēmumu reģistrā “Kālija parkam” redzamais 2019. gads ar 5,3 miljonu eiro apgrozījumu bijis pat samērā veiksmīgs: salīdzinot ar 4,93 miljoniem 2018. un 2,13 miljoniem eiro apgrozījumu 2017. gadā.
Izeju redz 3PL pakalpojumos
“Tuvākajā nākotnē tranzīta pakalpojumu nozares attīstības prioritāte Latvijā ir loģistikas un distribūcijas biznesa attīstīšana, kravu diversifikācija, pievienotās vērtības kāpināšana un ražošanas attīstība ostās,” atbildot uz “Latvijas Biznesa” jautājumiem par nozares tālāko perspektīvu, izteics Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.
“Arvien lielāks akcents būs likts uz dažādiem loģistikas papildu pakalpojumiem kravu apstrādes procesā. Kā piemērus var minēt uzglabāšanu, šķirošanu, pakošanu, apstrādi un pārstrādi, komplektēšanu un preču sagatavošanu konkrētam tirgum, tirdzniecības ķēdēm, kā arī ražošanu.
Būtiski ir turpināt attīstīt jaunu preču ražošanu brīvostās un SEZ, izmantojot importēto produkciju, lai veiktu šo preču izplatīšanu Baltijas valstīs un Ziemeļeiropas reģionā.
Konceptuālā pieeja nodrošina preču izplatīšanu 24 stundās no noliktavas Latvijā uz jebkuru veikalu Baltijas valstīs un pat Helsinkos, Stokholmā vai Varšavā, bet 48 stundās kravas varam nogādāt klientam jebkurā vietā Skandināvijā.
Eiropa pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem un atsakās no fosilām degvielām. Tā ir globāla tendence un viena no prioritātēm Eiropas Savienībā.
Mazinoties fosilo energoresursu kravu apjomiem, ostas un visi loģistikas procesa dalībnieki aktīvi strādā pie alternatīvu kravu piesaistes un dažādu pievienotās vērtības pakalpojumu attīstības.
Plānojam, ka “Rail Baltica” būs būtisks papildinājums Latvijas loģistikas sistēmai, atvieglos autoceļus un veicinās dabai draudzīga transporta attīstību
Arī “LDz” veic būtiskas izmaiņas savā saimniecībā, optimizē izmaksas un pārskata tehnoloģiskos procesus, kā arī aktīvi strādā pie jaunu pakalpojumu izstrādes un aktīvas iesaistes loģistikas nozarē, veidojot kompleksus 3PL (3PL ir “third party logistics” – trešo pušu loģistikas pakalpojumu sniedzēji) pakalpojumus,” nākotnes tranzīta modeli iezīmēja Andris Maldups.
