Austrumu partnerības samita rezultāts – vēl eiropeiskāki kaimiņi 1
Šorīt Viļņā parafēja Eiropas Savienības (ES) asociācijas līgumus ar Moldovu un Gruziju, vienošanos par vienkāršotu vīzu režīmu ar Azerbaidžānu, līgumu ar Ukrainu par atklātu gaisa telpu (kas nozīmē lēto aviokompāniju ienākšanu), deklarāciju par ES sadarbību ar Armēniju, kā arī kopīgo valstu vadītāju deklarāciju. “Šie paraksti ir simboliska zīme, ka priekšā sagaida grūts darbs,” pirms parakstīšanas norādīja mājasmāte – Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
“Četru gadu laikā Austrumu partneri panākuši būtisku progresu. Viņu izvēle tuvoties Eiropai ir balstīta brīvā gribā. Viņiem tā ir iespēja radīt labāku un drošāku nākotni, kas būvēta uz demokrātiskām vērtībām. Nekāds ārējais spiediens vai draudi nedrīkst liegt suverēnām valstīm realizēt savu izvēlēto ceļu,” viņa norādīja.
Moldova pēdējo gadu laikā eirointegrācijas jautājumos tikusi vistālāk. Lai stiprinātu Moldovas enerģētisko neatkarību, ES tai apsolījusi palīdzēt atvilkt reverso gāzes vadu no Rumānijas. Vēl nesagaidot premjera Jurija Leanca parakstu uz līguma, Eiropas Komisija šonedēļ jau ierosināja bezvīzu režīmu ar Moldovu (nākamās rindā ir Gruzija un Ukraina). Nākamie soļi, kas sekos Asociācijas līguma parakstīšanu, ir politiskā asociācija un ekonomiskā integrācija jeb brīvā tirdzniecība Eiropas Savienību.
Gruzija, kas parakstīja Asociācijas līgumu, vairāk raujas uz ES pusi, vairāk nekā pati dzīvē spēj tikt līdz. Uz kādiem ieguvumiem valsts cer? “Mēs sagaidām, ka kopprodukts pieaugs, kas nozīmē investīcijas Gruzijā un papildus darbavietas, kā arī Gruzijas preču, piemēram, vīna, minerālūdens eksports uz ES bez muitas nodevām”, “Latvijas Avīzei” atzina Gruzijas Eiroatlantiskā integrācijas ministrs Alekss Petriašvili.
ES ar Lietuvas prezidentes Grībauskaites muti paziņoja, ka ES iestājas par tās teritoriālo integritāti, un parakstīja līgumu par krīzes pārvaldību. Līguma mērķis ir atbalsts monitoringam un regulēt atbildību uz administratīvās robežas ar Abhāziju un Dienvidosetiju, vēlāk žurnālistiem izskaidroja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Partnerības mērķis nav uzņemt ES. Tā ir labu kaimiņattiecību uzturēšanas politika. Katra valsts izvēlas savu attiecību modeli ar ES. Tāds ir Armēnijai, kura neparaksta līgumu, bet kurai ir savs sadarbības formāts. Arī Baltkrievija piedalījās samitā, bet pagaidām ne divpusējos sadarbības līgumos, citiem vārdiem – draudzējas, bet palīdzību nepieņem.
Visvairāk samitā diskusijas izraisījās par Ukrainas atteikšanos parakstīt Asociācijas līgumu. Prezidentu Viktoru Janukoviču neizdevās pārliecināt ne ES Padomes priekšsēdētājam Hermanam van Rompejam, ne Vācijas kanclerei Angelei Merkelei, ne arī Grībauskaitei. Par to vairāk lastiet pirmdien laikrakstā “Latvijas Avīze” un portālā “LA.lv”.
