Eiropā un nu jau arī pie mums Latvijā laiku pa laikam uzvirmo diskusijas par musulmaņu sieviešu sejsegas aizliegšanu. Bet čadras, burkas, nikāba valkāšanu ne varas iestādes musulmaņu zemēs, ne tradicionālā islāma garīdznieki nemaz nepieprasa. Kas tad tomēr liek tik daudzām sievietēm aizsegt seju? 39
Tāpat kā eiropiešu, arī arābu ģērbšanās stils vēsturē ir mainījies. Tas nav mūžīgs, nemainīgs kanons. Modi siet lakatus arābu sievietes esot pārņēmušas no persietēm un Bizantijas kristietēm. Bet šodien tieši apkārtējā sabiedrība ir tā, kas piespiež sievieti valkāt lakatu un aizsegt seju. Ja tautā kopumā pieaug islāmisks noskaņojums, tad var pienākt brīdis, kad cilvēks vairs nejūtas brīvs savā rīcībā. Un sieviete sāk domāt: izejot uz ielas, drošības pēc uzsiešu to lakatu. Citādi vēl nez ko par mani nodomās! Nākamais solis – aizsegšu seju. Un atkal “drošības pēc”. Jo viņa jūt – liela daļa sabiedrības gaida šādu rīcību. Nav brīnums, ka iztaujātās sievietes atbild, ka lakatā un sejsegā viņas jūtoties “droši un komfortabli”. Starp citu, islāma svētā grāmata Korāns, ja to lasa dziļi un nopietni, liek pašam daudz domāt un vērtēt. Savukārt fundamentālisms balstās uz nedomāšanu. Ir taču vieglāk “pienācīgi apģērbties”, nevis iedziļināties svētajos rakstos.
Bet kā multikulturālā, daudznacionālā, iecietīgā un relatīvā labklājībā dzīvojusī Sīrija pēkšņi varēja sabrukt kā kāršu namiņš?
Patiesībā Sīrija nav nekāda miera osta, jau agrāk te bijuši vairāki vardarbīgi varas pārņemšanas mēģinājumi. Arī radikālais islāmisms te ticis lobēts gadu desmitiem. “Musulmaņu brāļi” ļoti prasmīgi mācējuši manipulēt ar jauniešu prātiem visos Tuvajos Austrumos, tā ir savdabīga varas pārņemšanas taktika. Ārzemju “investori” šādām lietām arī uzrodas, nemaz nerunājot par ieroču tirdzniecības kompāniju interesi. Tomēr apgalvot, ka tikai ārēji spēki ir atbildīgi par kādas musulmaņu sabiedrības radikalizāciju, nebūtu pareizi. Viens no cēloņiem ir pārapdzīvotība, tā rada milzīgas ekonomiskas, sociālas, politiskas, arī ekoloģiskas problēmas. Sairstot tradicionālajai sabiedrībai, cerībā atrast darbu lauku jaunatne migrē uz pilsētām. Bet arī tur neviens negaida atplestām rokām. Ja darba nav, tad liekais un izmisušais cilvēks kļūst par vieglu upuri ekstrēmu ideju sludinātājiem.
Latvija šodien saskaras ar otru galējību – depopulāciju. Cilvēku skaits samazinās gan nelabvēlīgas demogrāfiskās situācijas, gan emigrācijas dēļ. Vai tad šādi procesi sabiedrības nākotnei nav vēl bīstamāki?
Tieši otrādi – Latviju pasaulei vajadzētu ņemt par paraugu. Zemeslode jau tagad knapi spēj panest milzīgo cilvēku skaitu. Bet kapitālisma daba nav mainījusies – jo vairāk cilvēku un tātad patērētāju, jo lielāka peļņa, jo labāk! Un darba rezerves armija arī vajadzīga! Vai tad Ķīnai kāds pateicis paldies par “viena bērna” politiku? Taču ne. Tā vietā dzirdam runas par “cilvēktiesību ierobežošanu”. Ķīnas modernizācija, tās saimnieciskie sasniegumi, cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās nebūtu iespējama nekontrolētas dzimstības apstākļos.
Irāku un Lībiju iznīcināja gan Rietumu invāzija, gan arī pašu neelastīgums, korupcija un pāri visam – bezatbildīgā ģimenes plānošana. Interesanti, ka viens no pirmajiem augstas dzimstības kritiķiem bija 11. gadsimta arābu filozofs Al Mārī. Neskatoties uz saviem uzskatiem, viņš tika cienīts un godāts. Lūk, cik toleranta reiz bija arābu sabiedrība!
Pārapdzīvotība ir arī viens no bēgļu plūsmas cēloņiem. Tuvajos Austrumos un Āfrikā ir milzum daudz gados jaunu, enerģisku vīriešu bez jebkādām perspektīvām atrast darbu un iekārtot dzīvi. Pat ja tikai nelielai daļai no viņiem ienāk prātā meklēt laimi Eiropā, kas ģeogrāfiski neatrodas nemaz tik tālu, tad absolūtie skaitļi jau ir milzīgi. Pasaule patiešām kļuvusi vienota, un bēgļu ierašanās “vecajā kontinentā” ir viena no globalizācijas izpausmēm.
