Austrumeiropa vairs neesot prioritāte 0
Šobrīd Amerikas Savienotajās Valstīs aktīvi notiek Republikāņu partijas prezidenta kandidātu priekšvēlēšanu debates, kurās līderis ir bijušais Masačūsetsas gubernators Mits Romnijs. Ļoti ticams, vēlēšanās viņš būs pašreizējā prezidenta demokrāta Baraka Obamas oponents.
Aptaujātie ārpolitikas eksperti atzīst, ka pēc prezidenta vēlēšanām ASV attieksme pret Baltijas valstīm būtiski nemainīsies.
Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds atgādina, ka kandidāts, kurš uzvar debatēs Aiovas un Ņūhempšīras (kas jau ir noticis. – Ģ. V.) štatos, parasti iegūst republikāņu nomināciju. Pārējos republikāņu kandidātus eksperts neuzskata par spēcīgiem, kā arī pieļauj, ka vēlēšanās Romnijs varētu zaudēt pašreizējam prezidentam B. Obamam.
“Romniju maz interesē ārpolitika, īpašas pārmaiņas attiecībā pret Baltijas valstīm nevaram gaidīt. Taču prezidentam parasti ir padomnieki, kas nāk no akadēmiskajām un pētnieciskajām aprindām. No viņiem būs atkarīga pozīcija,” uzsvēra Saeimas Ārpolitikas komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš gan piebilst, ka, republikāņiem pārņemot Balto namu, iestātos lielāka skepse pret Krieviju. Šāda attieksme un stingrāka ārpolitika tradicionāli ir raksturīga republikāņiem, ņemot vērā, ka viņi PSRS pastāvēšanas laikā bija izteikti antikomunisti.
“Labāks būtu Romnijs, jo republikāņiem ir lielāka demokrātisko vērtību sargāšanas tradīcija un izpratne par spēku samēru. Lai ko arī ievēlētu, jāapzinās, ka Austrumeiropa nebūs ASV ārpolitikas centrā – ģeopolitiskā situācija pasaulē ir mainījusies,” uzsver Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura savulaik parakstījusi Austrumeiropas līderu vēstuli ASV prezidentam Barakam Obamam ar aicinājumu ārpolitikā neaizmirst Austrumeiropu.
Viņa teic, ka savulaik vēstuli B. Obamam parakstījusi, lai pievērstu uzmanību valstīm, kas atrodas vēl vairāk uz austrumiem un kurās ir daudz darba vērtību stiprināšanā, – Baltkrievijai, Ukrainai, Krievijai, Gruzijai, Azerbaidžānai un Vidusāzijas reģionam. Viņasprāt, M. Romnijs skaidri redz Krieviju kā valsti, kas ir tālu no demokrātijas.
Tomēr akcentu maiņa ASV ārpolitikā neesot jāuztver kā novēršanās no Austrumeiropas. “Tas liecina, ka mēs esam miera osta,” sacīja O. Ē. Kalniņš. ASV jaunajā aizsardzības stratēģijā liels uzsvars ir likts uz Āzijas reģionu un klātbūtnes stiprināšanu tajā, it īpaši ņemot vērā Ķīnas pieaugošo ietekmi pasaulē. S. Kalniete teic, ka ASV ārpolitikas koncentrēšanās uz Āziju esot arī Latvijas interesēs, jo “reģions, kas robežojas ar Eiropu uz austrumiem, ir konfliktu perēklis”.
Vērtējot pašreizējā prezidenta Baraka Obamas attieksmi pret Krieviju, Kalniņš uzsver, ka prezidentūras sākumā Obama nācis klajā ar attiecību pārstartēšanu ar Krieviju, taču tagad viņš lēnām mainījis savu pozīciju. A. Sprūds piebilst, ka Obamas loma Centrālajā un Austrumeiropā no analītiķu puses esot vērtēta augstāk nekā iepriekšējā prezidenta Džordža Buša ieguldījums. “Obamas laikā ASV un NATO tiek izstrādāts Baltijas militārās aizsardzības plāns, par ko liecināja no “WikiLeaks” noplūdušie dokumenti. Latvijā pērn notika būtiskas militārās mācības ar ASV kontingenta piedalīšanos, kas liecina par svarīgu atbalstu. ASV pašlaik runā par to, kā attīstīt otru pretraķešu sistēmu. Obamas administrācija nav tik tuvīna Krievijai kā Buša administrācija, kas bija draudzīgāka,” uzsver A. Sprūds.
Eksperti arī atgādina, ka šogad Čikāgā, ASV notiks NATO samits. “NATO kontekstā mūsu reģions ir interesants. Saistībā ar aliansi tiek augsti vērtēts tas, ka Latvija piedalījusies operācijā Afganistānā. Jāatceras, ka Latvija ir būtiska ASV ārpolitikā, pateicoties Ziemeļu tranzīta koridoram uz Afganistānu,” piebilst Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.
