Austrijas vēstnieks viesojas «LA» 0
“Latvijas Avīze” Eiropas plašsaziņas līdzekļu vidē atrodas starp kvalitatīvajiem laikrakstiem, un mūsdienās mediji spēlē būtisku lomu diplomātijā – šādu atziņu “LA” redakcijas padomes priekšsēdētājam Voldemāram Krustiņam un žurnālistam Ģirtam Vikmanim redakcijā pauda Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesību zinātņu doktors Štefans Pēringers.
“Jūsu avīzei ir Eiropas līmenis, protams, ar tās raksturīgo pamatīgumu un nacionālo līniju,” sarunā sacīja vēstnieks, kurš uzsvēra – vēstniecībā “LA” rūpīgi lasa. Viņš atzina, ka mūsdienās diplomātijas uzdevums ir mainījies – kādreiz varēja runāt par slepeno diplomātiju, bet pašlaik valda publiskās diplomātijas laikmets. “Atklātība un zināšanas rada sapratni – un to veidošanā liela loma ir medijiem,” piebilda vēstnieks. Savus pienākumus Š. Pēringers Latvijā sāka pildīt šā gada augustā, un “LA” apmeklējums ir daļa no viņa iepazīšanās ar Latvijas politisko, kultūras un mediju vidi. Vēstnieks pārstāv karjeras diplomātu virzienu – kopš 90. gadu vidus viņš strādā Austrijas ārlietu dienestā, un iepriekšējais viņam bijis Ārlietu ministrijas UNESCO nodaļas vadītāja amats. Savulaik vēstnieks strādājis arī vēstniecībā Dānijā un jau tolaik vairākas reizes apmeklējis Rīgu. Viņš atzīst, ka starp Latviju un Austriju ir spēcīgas attiecības kultūras jomā, piemēram, Austrijas kultūras baudītāju publikai labi pazīstams diriģents Mariss Jansons, kurš diriģēs 2012. gada pirmo Vīnes filharmoniķu koncertu. Pazīstams ir arī diriģents Andris Nelsons un operdziedātāji Elīna Garanča, Inese Galante un Egils Siliņš, kā arī teātra režisors Alvis Hermanis. Vēstnieks atklāj, ka ticies ar Latvijas Nacionālās operas un Nacionālā teātra vadību un apspriedis sadarbības iespējas ar Austrijas valsts teātru apvienību.
Taču vēstnieks par savu uzdevumu uzskata likt lielāku uzsvaru uz abu valstu ekonomiskajām attiecībām. Tiekoties ar Latvijas politiķiem, vairākkārt izskanējuši jautājumi par Austrijas banku ienākšanu Latvijas tirgū.
“Latvija varētu būt kā tilts starp Austriju, Baltijas reģionu un arī lielo Krievijas tirgu. Starp Rīgu un Vīni varētu veidot sadarbību transporta, loģistikas un enerģētikas jomās. Vēsturiski Austrijas uzņēmumu intereses bijušas vērstas uz Viduseiropu. Latvijā ir daudz skandināvu uzņēmumu, ar ko skaidrojama arī šī reģiona banku ietekme šeit.
Ja jūs aizbrauksiet uz Zagrebu vai Bukaresti, tur ik uz stūra redzēsiet Austrijas komercbankas,” sacīja Š. Pēringers, kurš pieļāva iespēju, ka, attīstot darbu ziemeļu virzienā, Baltijas reģionā varētu ienākt arī Austrijas bankas. Austrijas veikalu plauktos vēl nevar atrast konkrētas Latviju raksturojošas pārtikas preces, taču vēstnieks teic, ka Austrija no mūsu valsts importē galvenokārt kokmateriālus, tostarp ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, koka paneļu mājas. Latvija uz Austriju eksportējot arī citu nozaru augstas pievienotās vērtības preces īpašiem pasūtījumiem.
Runājot par Austriju kā federālu valsti, Š. Pēringers uzsvēra, ka funkcijas ir sadalītas starp valsti, federālajām zemēm un pašvaldībām. Federālajām zemēm ir arī iespēja zināmā mērā veidot savu ārpolitiku. Austrijas sabiedrībā pašlaik arī notiekot diskusija par to, vai federālajām zemēm nav pārāk liela ietekme valstī.
Pārmaiņas pašlaik piedzīvo Austrijas nacionālie bruņotie spēki, un vēstniekam bijusi tikšanās ar aizsardzības ministru Arti Pabriku par Latvijas iespējām iegādāties bruņojumu no Austrijas – starp abām valstīm notiekot sarunas par bruņojuma piedāvājumu un cenu.
